6533b854fe1ef96bd12af819
RESEARCH PRODUCT
Stresa pārvarēšanas stratēģijas un akadēmiskā pašefektivitāte attālināto mācību apstākļos
Anita Ozolasubject
stresspašefektivitāteattālinātās mācībasPsiholoģijastresa pārvarēšanaakadēmiskā pašefektivitātedescription
Pētījuma mērķis bija izpētīt stresa pārvarēšanas stratēģijas un akadēmiskās pašefektivitātes saistības vidusskolas skolēniem attālināto mācību apstākļos. Datu ievākšanai izmantota “Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja” (Academic Selfefficacy Scale, Sachitra &Bandara, 2017), “Stresa pārvarēšanas MACS aptauja” (Sigrun Sveinbjornsdottir, Einar Baldvin Thorsteinsson 2014) un “Attieksme pret attālinātajām mācībām”, kuru adaptējusi A. Krišjāne (Krišjāne, 2021). Pētījuma pirmajā mērījumā, attālināto mācību laikā, piedalījās 350 respondenti, vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Pētījuma otrajā mērījumā, atsākoties klātienes mācībām, piedalījās 69 respondenti, vecumā no 17 līdz 18 gadiem. Pētījuma rezultāti parāda, ka augstāki rādītāji klātienes mācību apstākļos ir akadēmiskajā pašefektivitātē, rūpēs par sevi, sociālajā atbalstā, bet pārdomu skalas rādītāji augstāki ir attālināto mācību apstākļos. Gan klātienes, gan attālināto mācību apstākļos pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp akadēmisko pašefektivitāti, rūpēm par sevi un sociālā atbalsta meklēšanu. Klātienes mācību apstākļos statistiski nozīmīgi negatīva saistības pastāv arī starp pašefektivitāti un nepieņemamu uzvedību.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2022-01-01 |