6533b855fe1ef96bd12b025f

RESEARCH PRODUCT

Muguras veselību ietekmējošie faktori stacionārā strādājošu māsu praksē

Mariia Bakuleva

subject

darbafaktorimugurasmāsasMedicīnariska

description

Bakuleva M. (2022). Muguras veselību ietekmējošie faktori stacionārā strādājošu māsu praksē. Bakalaura darbs. Darba vad. Mg.sc.sal. Inga Priede. Rīga: Latvijas Universitātes, 52 lpp., 22 att., 1 tab., bibl. 32 nos. latviešu, angļu un krievu valodā. Darbs sastāv no ievada, 3 daļām, secinājumiem un 1 pielikuma. Tēmas aktualitāti nosaka, ka muguras slimības ir biežāk sastopamas stacionārā strādājošas māsu darba vidē, nekā citu veselības aprūpes darbinieku vidū un bieži sastopams arodslimību cēlonis, īpaši māsas profesijā. Darba mērķis: noskaidrot muguras veselību ietekmējošos faktorus stacionārā strādājošu māsu praksē. Pētniecības uzdevumi: 1. Zinātniskās literatūras analīze par muguras veselību ietekmējošiem faktoriem stacionārā strādājošu māsu praksē; 2. Izstrādāt pētījuma instrumentu – anketu un aprobēt to; 3. Veikt māsas aptauju; 4. Pētījumā iegūto rezultātu apkopošana un analīze; 5. Formulēt secinājumus par pētījuma iegūtajiem datiem. Izvirzītā hipotēze: darbs stacionārā negatīvi ietekmē māsas muguras veselību. Pētniecības metode: darbā tika izmantota kvantitatīvās pētniecības metode. Pētniecības instruments: anketa. Pētījuma rezultāti: pēc pētījuma rezultātiem var secināt, ka hipotēze daļēji apstiprinājās, ka stacionārā strādājošās māsas darba riska faktori ietekmē viņas muguras veselību. Muguras slimības ir daudzfaktoru problēma, un katrā gadījumā vienmēr ir iesaistīti daudzi faktori. Tādejādi māsu īpatsvars, kurām muguras problēmu jautājums ir aktuāls veido 47%, 77% respondentu ziņo par sāpēm muguras lejās daļā un 61% aptaujāto ziņo par sāpēm vai diskomfortu divās un vairāk muguras zonās. Pētījuma gaitā atklājās ar darbu saistīti faktori, ka atsevišķu muskuļu grupu noslogojums, noteiktas atkārtotas kustības māsas darba maiņas laikā, kā arī ļoti svarīgi ievērot darba ergonomiku principus. Taču muguras veselību ietekmē arī citi faktori, kas nav tieši saistīti ar darbu, piemēram, ķermeņa masas indekss, vecums un nodarbošanās ar sportu. Datu statistiskā analīze, izmantojot Spīrmena korelācijas koeficientu, parādīja statistiski nozīmīgu, pozitīvu, bet vāju asociāciju starp muguras problēmu aktualitātēm un dažiem faktoriem – respondentu nodarbošanās ar sportu biežumu, respondentu vecumu, ergonomikas principu ievērošanu darba vietā, ĶMI.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/59878