6533b855fe1ef96bd12b0ca8
RESEARCH PRODUCT
Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem
Simona Mačutesubject
akantodesĢeoloģijagranulometrijaFamenas stāvsmikropaleontoloģijaFranas stāvsdescription
Mačute S. 2019. Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Franas un Famenas stāva siliciklastiskie nogulumi, sniegta to veidošanās apstākļu interpretācija un noskaidrota akantožu zvīņu izplatība. Lauka darbi veikti laika periodā no 2016. gada jūlija līdz 2019. gada aprīlim. Mikrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi ievākti Ogres svītas 8. atsegumā Gurovas gravā un Kalnamuižas atsegumā, Amulas svītas Gavēņu atsegumā, Mūru svītas Ķurbju, Vilku un Rukūzes atsegumā, Tērvetes svītas Klūnu atsegumā, kā arī Ketleru svītas Ketleru atsegumā. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, pēc tekstūrām un citām pazīmēm ir nodalītas 15 siliciklastisko nogulumiežu fācijas. Noskaidrots, ka akantožu mikroskopiskās atliekas sastopamas visu pētīto stratigrāfisko vienību slāņkopās, tomēr nav atrastas Rukūzes atsegumā. Izmantojot vairāk kā 700 mikroatlieku lielu materiālu, ir veikta zvīņu morfoloģiskās uzbūves izpēte, ir precizētas akantožu zvīņu izplatības likumsakarības, kā arī noteikta akantožu mikroskopisko atlieku faciālā atkarība. Pētījuma rezultāti liecina par to, ka akantožu mikroskopiskās atliekas pārsvarā var atrast plūdmaiņu ietekmētos nogulumos, jo īpaši smilšakmeņos ar māla saveltņu klātbūtni, kas veidojas augstas enerģijas vidē vilkmes straumēs, migrējot 2D vai 3D zemūdens grēdām kanālos.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2019-01-01 |