6533b855fe1ef96bd12b0d2b
RESEARCH PRODUCT
Staphylococcus epidermidis biofilmu veidošana un rezistences pret meticilīnu noteikšana, lietojot fenotipiskās un molekulāri bioloģiskās izmeklēšanas metodes
Reinis Maļuhinssubject
biofilmaantibakteriālā rezistenceKONSFarmācijavirulences faktoriS. epidermidisdescription
Staphylococcus epidermidis ir veselas cilvēka ādas un gļotādas dabiskās mikrofloras sastāvdaļa, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem cilvēka mikrobioma pārstāvjiem. Epidermālais stafilokoks ir oportūnists, kas saimniekorganismam spēj kolonizēt gan ādu, gan gļotādu. Kaut arī S. epidermidis piemīt mazāk virulences faktoru, nekā radiniekam S. aureus, epidermālais stafilokoks ir kļuvis par vienu no visbiežāk izolētajiem koagulāzes negatīvajiem stafilokokiem intrahospitālajā vidē. Tomēr neskatoties uz to, ka epidermālajam stafilokokam ir mazāk virulences faktoru, tas ir kļuvis par nopietnu un komplicētu problēmjautājumu gan ārstniecības iestādēm, gan sabiedrības veselībai kopumā. Pētījuma mērķis bija noteikt izolēto Staphylococcus epidermidis celmu meticilīnrezistenci un spēju veidot biofilmu in vitro. Pētījumā tika pielietotas fenotipiskās izmeklēšanas metodes, lai noteiktu celmu antibakteriālo jutību un biofilmas veidošanos, kā arī tika pielietota genotipiskā izmeklēšanas metode, lai noteiktu mecA gēna klātbūtni celmos. Iegūtie bakalaura darba pētījuma rezultāti liecina, ka no 43 S. epidermidis izolātiem visaugstāko rezistenci, 93% gadījumu (n-39), novēroja pret eritromicīnu. Zemāku, bet salīdzinoši augstu S. epidermidis izolātu rezistenci, 74% gadījumu (n-32), novēroja pret cefoksitīnu un ciprofloksacīnu. S. epidermidis izolātu vidēju jutību, 2% gadījumu, novēroja pret eritromicīnu un ciprofloksacīnu, 4% gadījumu pret klindamicīnu. Savukārt, visaugstāko S. epidermidis jutību, 100% gadījumu (n-43), novēroja pret vankomicīnu. No 17 S. epidermidis izolātiem, kas iegūti no intravaskulāriem katetriem, 65% gadījumu (n-11) veidojās biofilma. Pētījuma rezultāti liecina, ka no 17 S. epidermidis izolātiem, kas iegūti no intravaskulāriem katetriem, 76% gadījumu (n-13) saturēja mecA gēnu. Līdz ar to, mecA gēna klātbūtne S. epidermidis izolātos korelē ar rezistenci pret cefoksitīnu. Savukārt, S. epidermidis izolātu korelācija starp mecA gēna klātbūtni un spēju veidot biofilmu netika novērota.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2018-01-01 |