6533b855fe1ef96bd12b1012
RESEARCH PRODUCT
Latvijas lielo pilsētu attīstības politikas ilgtspējības vērtējums
Andis Zīlānssubject
Vides pārvaldībaPilsētas plānošanaĢeogrāfijaVides zinātneSustainable urban developmentIlgtspējīga pilsētas attīstībaEnvironmental scienceCity planningVides aizsardzībadescription
ANOTĀCIJA Attīstības plānošanas dokumenti, investīcijas, attīstības rādītāji un pārvaldības prakse tika novērtēta sešās Latvijas republikas pilsētās (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne), lai noteiktu to atbilstību ilgtspējīgas attīstības kritērijiem – spēju veicināt ilgtspējīgu attīstību. Attīstības plānošanas dokumentu vides, ekonomikas un sociālās dimensijas ilgtspējības analīzei izstrādātās vērtēšanas metodikas pamatā ir plānošanas vadības cikls un Olborgas ilgtspējīgas attīstības kritēriji. Pilsētu attīstības politikas analīzē tika vērtēta attīstības plānošanas dokumentu mērķu un rīcību atbilstība Olborgas ilgtspējības kritērijiem. Pilsētu attīstības politikas ieviešanas analīzē tika novērtēta veikto un plānoto investīciju atbilstība Olborgas ilgtspējības kritērijiem. Attīstības politikas ietekmes analīzē, pirmkārt, tika novērtēti pilsētas attīstības rādītāju esamība un piemērotība Olborgas kritēriju izpildes monitoringam. Otrkārt, tiem Olborgas kritērijiem, kuriem bija atbilstoši vai daļēji atbilstoši rādītāji, tika raksturotas attīstības tendences. Attīstības plānošanas dokumentu analīze liecina, ka kopumā tajos definētie mērķi un rīcības vāji atbilst ilgtspējības kritērijiem. Pilsētu investīciju novērtējums liecina, ka vairumā gadījumu puse kopējo investīciju atbilst ilgtspējības kritērijiem. Pilsētu investīciju projekti, īpaši tie, kas neatbilst ilgtspējībai, ir vairāk saistīti ar ceļu infrastruktūru un infrastruktūru dzīves vides kvalitātes uzlabošanai, nevis ar ekonomikas attīstībai labvēlīgas vides radīšanu. Pētītajās pilsētās pielietotie attīstības rādītāji tikai daļēji ļauj veikt ilgtspējības monitoringu, jo trūkst rādītāju un/vai datu. Pilsētās izmantotie attīstības programmas uzraudzības sistēmas rādītāji ir mazefektīvi attīstības programmas monitoringam, jo nereti nepastāv tieša sasaiste starp definētajiem rādītājiem un attīstības mērķiem. Pārvaldības prakses analīze uzrāda: pētītajās pilsētās ilgtspējīgas attīstības plānošana, ieviešana un monitorings netiek veikts sistemātiski un koordinēti.
year | journal | country | edition | language |
---|---|---|---|---|
2014-01-01 |