6533b858fe1ef96bd12b5337

RESEARCH PRODUCT

Pārtrenētības fizioloģisko rādītāju izvērtējums profesionāliem basketbolistiem

subject

description

Ievads. Lai sasniegtu augstākus rezultātus, katram sportistam ir nepieciešams sistemātiski pārvarēt tādas slodzes, kas lielākas par submaksimālām treniņu slodzēm. Ir zināms, ka pārslodze rada nogurumu un darbaspēju samazināšanos, tāpēc nepieciešama atbilstoša atpūta vai samazināta treniņu slodze. Fizisku slodžu, pārslodžu un atpūtas – atjaunošanās fāžu periodizācija un plānošana ievērojami paaugstina fiziskās darbaspējas. Savukārt, ja pārslodze kombinējas ar kādu citu stresa faktoru, atlētam var attīsties pārtrenētības sindroms. Mērķis. Izvērtēt pārtrenētībai raksturīgos fizioloģiskos rādītājus profesionāliem basketbola spēlētājiem un salīdzināt tos aktīvajā spēļu periodā un treniņu periodā. Metodes. Pētījumā piedalījās 10 profesionāli basketbola spēlētāji, kuri pārstāv VTB Vienotās līgas komandu VEF Rīga. Pētījuma dalībnieki divas reizes veica pieaugošas submaksimālas jaudas slodzes testu uz veloergometra, nodevuši venozo asiņu paraugus specializētā laboratorijā, ka arī viņiem tika veikts sirds ritma variabilitātes rādītāju pieraksts. Rezultāti. Sirdsdarbības frekvence paātrinās, proporcionāli pieaugot slodzes intensitātei. Sistoles tilpums būtiski pieaug, uzsākot slodzi. Veicot fizisko slodzi, sirds minūtes tilpums pieaug, paātrinoties sirdsdarbībai un palielinoties sistoles tilpumam. Dalībniekiem raksturīgs vidējs aerobo spēju līmenis pēc maksimālā skābekļa patēriņa. Pārtrenētībai raksturīgie asins analīžu rādītāji ir normas robežās, izņemot kretīnkināzes rādītājus. Lielāka sirds ritma variabilitāte konstatēta, pētījuma dalībniekiem aizvadot mājas un izbraukuma spēles, nevis treniņus. Secinājumi. Trenētiem pētījuma dalībniekiem organisma adaptācija fiziskajai slodzei notiek gan sakarā ar sistoles tilpuma palielināšanos, gan sirdsdarbības frekvences paātrināšanās dēļ; pateicoties lielai sistoliskajai rezervei slodzes laikā, ievērojami palielinās sistoles tilpums. Spēlētājiem raksturīgs vidējs maksimālais skābekļa patēriņš, kas neliecina par iespējamo pārtrenētības sindroma rašanos. Augstie kreatīnkināzes rādītāji spēļu periodā vairāk saistīti ar iegūtiem muskuļu bojājumiem, nevis ar pārtrenētības sindroma esamību. Aktīvajā spēļu periodā novērota vienlaicīga simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitātes palielināšanās.