6533b858fe1ef96bd12b6777

RESEARCH PRODUCT

Izšķirošās IKT izvēles nākamās digitālās dekādes robežšķirtnē Latvijas skolu izglītības politikas veidošanas sistēmā : promocijas darbs Vadības doktora zinātniskā grāda iegūšanai, apakšnozare: izglītības vadība

subject

description

Darbā aplūkotas vairākas izšķirošas izvēles, kuras ir jāveic Latvijas izglītības sistēmai tuvākajos gados sakarā ar pasaules ieiešanu nākamajā digitālajā dekādē, ko pavada ne tikai būtiskas datoru infrastruktūras un lietojumu izmaiņas, bet arī pārmaiņas visā sabiedrībā kopumā, tajā skaitā vadības metodēs, koncepcijās un, līdz ar to arī izglītības sfērā un izglītības vadībā (IV) it īpaši. Darbs veltīts šo pārmaiņu teorētiskajai un praktiskajai bāzei, īpašu uzmanību pievēršot atklātā pirmkoda programmatūras (APP) lietošanas iespējām un aspektiem mācību procesā Latvijas skolās, galveno uzmanību pievēršot operētājsistēmu, biroja programmatūras un interneta risinājumu, tajā skaitā e-mācību, izvēles iespējām, un skatot šos jautājumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašā spektra pārmaiņu ietekmes uz IV kontekstā. Pētījuma galvenās metodes ir tiešsaistes aptauja, skolotāju anketēšana, OECD PISA un IEA SITES starptautisko salīdzinošo pētījumu datu apstrāde ar statistikas metodēm, modeļu izveide un ekonomisko faktoru Monte-Karlo simulācijas. Iegūtie dati parāda, ka pēc atbildēm uz tiešiem jautājumiem aptuveni 2/3 Latvijas interneta sabiedrības aptaujā atbalsta brīvlietojuma APP (tajā skaitā GNU/Linux un OpenOffice.org, Firefox, MOODLE u.c.) plašāku ieviešanu Latvijas skolās un augstskolās, bet tikai aptuveni 1/7 respondentu jau šobrīd ir gatavi pilnībā pārkvalificēties uz APP. Savukārt netiešo jautājumu datu informācijas entropijas aprēķini parāda, ka visticamāk aptuveni puse sabiedrības sliecas atbalstīt APP plašāku ieviešanu un gandrīz tikpat ir par esošās situācijas saglabāšanu. Promocijas darbā ir pētīta šī pretrunīgā situācija, tās cēloņi, risinājumi, prognozes un ieteikumi dažādām sabiedrības grupām. Darbā aplūkoti arī atklātā pirmkoda programmatūras ieviešanas problēmu un to risinājumu mācību procesā Latvijas skolās izglītības vadības, ekonomiskie, stratēģiskie un informātikas didaktikas aspekti. Svarīgākie iegūtie rezultāti, tiek analizēti Eiropas Savienības (ES) pētījumu un izglītības politikas veidošanas kontekstā. Autors piedāvā dažus APP ieviešanas Latvijas skolās modeļus, no kuriem kā optimālākais tiek pamatots ieviest APP uz jauniem iepirktiem datoriem un nodrošināt skolu datortīklu administratoru un skolotāju kvalifikācijas celšanas programmas, bet uz vecajiem datoriem atstāt tradicionālo programmatūru, vienlaicīgi atbalstot skolu izvēles tiesības un veicinot duālās sāknēšanas sistēmas datoru instalācijas skolu datorklasēs; cits modelis ir aptuveni 10% mācību laika informātikas cikla priekšmetos veltīt APP. Tiek pievērsta uzmanība Latvijas atšķirīgajai situācijai IKT un izglītības politikas veidošanas sfērās no vairākām citām ES valstīm, kā rezultātā arī nākotnē Latvijā var saglabāties lielāks Microsoft un citas maksas slēgtā pirmkoda programmatūras (SPP) īpatsvars nekā vidēji ES, ja valsts neveiks APP izplatību veicinošus pasākumus analogi biodegvielas u.c. kampaņām. APP un SPP vienojošais faktors ir Web 2.0 interneta risinājumi, tajā skaitā e-mācības. Latvijas sabiedrība ir gatava inovācijām, bet tās var nenotikt pašas no sevis. Inovāciju ieviešanas perspektīvas ir atkarīgas no tā, vai izglītības sistēmas darbiniekiem ir skaidrība par izglītības politiku un ir nākotnes vīzija, vai arī izglītība izvēlas bīstami atpalikt no sabiedrības attīstības. Izglītība ir specifiska uzdevumu kopuma priekšā: veikt pārmaiņas skolu programmās, standartos, tehniskajos līdzekļos un galvenais, metodēs, lai skolā notiekošais pēc iespējas pilnīgāk atbilstu sabiedrībā notiekošajām IKT pārmaiņām un nākotnes uz zināšanām balstītas ekonomikas sabiedrības redzējumam. Ar IKT ir saistīts pārāk daudz emociju un naudas, bet IKT ir jābūt parastai izglītības un IV komponentei, kas norāda uz nepieciešamību izglītot sabiedrību ievērojot komplimentaritātes principu arī šajās sfērās. Šīs pozīcijas precīzam aprakstam un skaidrošanai ar mērķi stimulēt Latvijā izglītības vadības aktīvu dalību uz zināšanām bāzētas ekonomikas veidošanās procesos, tiek ieviests jauns jēdziens: multipolāra daudzlīmeņu IKT sabiedrība.