6533b859fe1ef96bd12b711c

RESEARCH PRODUCT

Režīma maiņa Latvijā: pilsonības institūta izveidošanas gaita

subject

description

Bakalaura darbs Režīma maiņa Latvijā: pilsonības institūta izveidošanas gaita tika veidots ar mērķi apzināt režīma maiņas procesā Latvijā iesaistītos aktorus, viņu stratēģijas un izanalizēt pilsonības likuma pieņemšana gaitu, par analīzes pamatvienību izraugoties Filipa Šmitera un Guilermo O’Donela teorētisko modeli. Darba teorētiskajā daļā tika izraudzīta no esošajām demokratizācijas teorijām – modernizācijas teorijas, strukturālisma un režīma maiņas teorijas – pēdējā, jo tā visveiksmīgāk skaidro notikušos demokratizācijas procesus un režīma maiņas Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs, galveno akcentu liekot tieši uz elites nozīmes procesu uzsākšanā un vešanā, kā arī dažādu paktu slēgšanā ar mērķi vienoties par spēles noteikumiem un īstenot režīma maiņu nevardarbīgā ceļā. Darbā tika izvirzīta hipotēze – 1994.gadā apstiprinātais Pilsonības likums pārkāpa režīma maiņas procesā no 1985.gada līdz 1990.gadam Latvijā panāktās vienošanās – ir darba centrālais uzstādījumus, kuru pārbaudot darba praktiskajā daļā tika analizēta režīma maiņas Latvijā laika posmā no 1985.gada līdz 1990.gada, identificējot galvenos aktorus un to rīcības stratēģijas. Noslēdzošajā daļā tika meklēta atbilde uz pētnieciskās problēmas izvirzīto jautājumu, vai režīma maiņas procesā Latvijā pie varas esošās politiskās elite vidū vai ar citiem politiskajiem spēkiem tika slēgtas vienošanās par pilsonības jautājumu? Nobeigumā tika secināts, ka Latvijas Tautas frontes, kas apvienoja ļoti plaša spektra organizācijas un atšķirīgus viedokļus, programmā un priekšvēlēšanu solījumos Augstākās Padomes 1990.gada 18.marta vēlēšanās tika izteikta apņemšanās piešķirt pilsonību arī cittautiešiem, nešķirojot tos pēc nacionalitātes principa, kas saskaņā ar Šmitera un O’Donela teorētisko modeli ir saskatāmas pakta pazīmes. Attiecīgi pieņemot 1994.gada Pilsonības likumu, kas paredzēja izslēdzošo pilsonības modeļa apstiprināšanu, tika pārkāpti minētie pakti, kas rezultējās etnisko attiecību saasināšanā starp latviešiem un cittautiešiem un negatīvi ietekmēja tālāko demokrātijas attīstību Latvijā. Līdz ar to tika secināts, ka darbā izvirzītā hipotēze ir pierādīta.