6533b859fe1ef96bd12b855e

RESEARCH PRODUCT

Traumatoloģijas pacientu un māsas sadarbība stacionārā

subject

description

Bakalaura darba tēma ir ,,Traumatoloģijas pacientu un māsas sadarbība stacionārā" Darba tēma ir aktuāla, jo māsu un pacientu sadarbība ir ļoti svarīga pacientu aprūpes kvalitātes uzlabošanai. Pētijuma mērķis ir noskaidrot traumatoloģijas pacientu un māsas sadarbību stacionārā. Bakalaura darba mērķa sasniegšanai autore izvirzīja sekojošus darba uzdevumus - veikt literatūras apkopošanu un analīzi par pacientu aprūpi, saskarsmi, izglītošanu un sadarbību, analīzēt Dorotejas Oremas teoriju saistībā ar bakalaura darbu, izstrādāt pētījuma instrumentu – interviju un veikt interviju, apkopot pētījumā iegūtos rezultātus, pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, izdarīt secinājums. Lai veiktu pētījumu, autore izvirzīja pētījuma jautājumu - kāda ir traumatoloģijas pacientu un māsas sadarbība stacionārā? Pētījuma veids ir – kvalitatīvais pētījums. Pētījuma instruments – intervija. Dotā pētījuma rezultāti ir izklāstīti kontentanalīzes veidā. Ņemot vērā rezultātus, var secināt, ka traumatoloģija, kā medicīnas nozare, pacientu aprūpē kopumā ir smaga, jo ir daudz smagu guļošo pacientu pēc opēracijas periodā un ar sāpēm. Pacienti dažados vecumos ar dažadām blakusdiagnozēm, kā arī izgulējumiem. Māsām strādājot ar šādiem pacientiem nākas saskarties ar psiholoģisku stresu, ko rada lielais pacientu skaits un lielais pienākumu daudzums, kas ir jāveic pacientu aprūpē ar katru pacientu. Māsas sadarbība ar pacientiem izpaužās, kā pacientu izlgītošana, komunikācija ar pacientiem, pacientu apmacībā pirms un pēc operācijas aprūpē. Savu aprūpes rezultātu māsas izvērtē ne vienmēr pozitīvi, to ietekmē pacienta līdzestība, pacienta esošais veselības stavoklis, pamata diagnozes un blakusdiagnozes, pacienta garīgais stāvoklis, pacienta vēlme sadarboties ar māsam aprūpes procesā. Intervijas respodentu atbildes liecina, ka būtiskākie iemesli nekvalitatīvai sadarbībai ar pacientiem ir nepietiekams laiks to aprūpei, liels pacientu skaits, pacienta līdzestības trūkums, pacienta emocionālais stāvoklis un pacientu nevēlēšanās sadarboties. Māsas ikdienā izmanto vairāk verbālo saskarsmes veidu, kā arī verbālo un neverbālo saskarsmes veidu, jo tas, kādu saskarsmes veidu ir jāizmanto ir atkarīgs no pacienta un situācijas, kādā medicīnas personāls un pacients atrodas. Apkopojot pētījuma rezultātus, var secināt, ka pacientu motivācija, māsu līdzestība aprūpes procesā, pacientu un viņu tuvinieku izglītošanā, kā arī māsu empatīja, ietekmē pacientu atveselošanās procesus, kas savukārt, ir rādītājs aprūpes kvalitātei, kāda ir bijusi slimnīcā, kurā ir atradies pacients.