6533b85afe1ef96bd12b9049
RESEARCH PRODUCT
Mechanisms for coping with individual economic disturbances caused by a pandemic among creative industry representatives
Baiba Brikovskasubject
stressCOVID-19pandēmijastresa pārvarēšanas stratēģijaskoronavīrusa slimībaSabiedrības veselībadescription
2019. gada 31. decembrī Pasaules Veselības organizācija (PVO) tika informēta par nezināmas izcelsmes vairākiem atipiskas pneimonijas gadījumiem Uhaņas pilsētā (Ķīnas Hubei provincē). Pneimonijas iemesls vēlāk tika apstiprināts kā koronavīrusa (SARS-CoV-2) izraisīts akūts respirators sindroms, un slimība ieguva nosaukumu coronavirus disease (COVID-19). PVO izplatīja informāciju, ka COVID-19 pandēmija un tās izraisītie sociālie un ekonomiskie ierobežojumi, būtiski ietekmēs iedzīvotāju garīgo veselību, kā rezultātā pasaulē palielināsies depresijas izplatība, alkohola un narkotiku lietošana, pašnāvnieciski gadījumi. Viena no negatīvāk skartajām nozarēm pandēmijas laikā bija Kultūras un radošā industrija (KRI). Ierobežojošie pasākumi, kas tika ieviesti Eiropas Savienībā, ir nopietni ietekmējuši ekonomisko un sociālo situāciju KRI. Ekonomiskā nenoteiktība, piemēram, nedrošība darbā, bezdarbs, ienākumu zaudēšana, mājokļa zaudēšana vai bankrots, negatīvi ietekmē garīgo veselību. COVID-19 pandēmija un tās izraisītie ierobežojumi ir palielinājuši ekonomisko nenoteiktību, īpaši cilvēkiem, kuri strādā mākslas, kultūras vai izklaides pasākumu jomā. Maģistra darba mērķis ir apzināt ekonomiskā satricinājuma un nenoteiktības ietekmi uz garīgo veselību nodarbinātajiem radošajā industrijā. Tas palīdzēs saprast, kuri ir indivīdu un sabiedrību aizsargājoši faktori, kas varētu būt noderīgi iespējamās nākotnes krīzēs. Maģistra darbā tiek izmantots pētījuma projekta Mechanisms of coping with pandemic-induced individual economic shocks (MeCOPES) dati. Datu vākšanā piedalījās Fostering Outreach within European Regions, Transnational Higher Education and Mobility (FORTHEM) alianses sadarbības partneri: Latvijas Universitāte, Latvija; Université de Bourgogne, Francija; Jyväskylän yliopisto, Somija; Universitätsmedizin der Johannes Gutenberg-Universität Mainz, Vācija; Uniwersytet Opolski, Polija; Università degli Studi di Palermo, Itālija; Universitat de València, Spānija. Pētījuma dalībnieki - dažādu valstu KRI pārstāvji (> 18 gadu veci), tika aptaujāti izmantojot Longenesis.Ltd digitālo platformu. Maģistra darba pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv saistība starp ekonomisko nestabilitāti un psiholoģisko noturību, COVID-19 izraisītiem ierobežojošajiem pasākumiem, starp psiholoģisko noturību un kopējo stresu. Pētījums liecina, ka COVID-19 pandēmijas ekonomiskā un psiholoģiskā ietekme ir plaša un būtiska. Ierobežojošie pasākumi būtiski iespaido KRI pārstāvjus. Papildus padziļināti pētījumi ir nepieciešami, lai izprastu ierobežojumu ietekmi uz KRI pārstāvjiem, lai nodrošinātu maksimāli labāko risinājumu līdzīgās ārkārtas situācijās nākotnē.
year | journal | country | edition | language |
---|---|---|---|---|
2022-01-01 |