6533b85bfe1ef96bd12baee2

RESEARCH PRODUCT

Raugu Saccharomyces cerevisiae žāvēšanas rezistences mehanismu pētījumi

subject

description

. Tika veikta divu rauga Saccharomyces cerevisiae celmu salīdzināšana - mēreni rezistenta S. cerevisiae 14 un izturīga pret žāvēšanu S. cerevisiae 77 celma, audzēšanai izmantojot dažādus barotņu sastāvus. Ir pētītas rauga šūnu to citoplazmatiskās membrānas funkcionālā stāvokļa izmaiņas pārejot anabiozes stāvoklī. Vēlāk ­­­par ­­­­vispiemērotāko tika izvēlēta YPG barotne. Turpinot eksperimentus rauga biomasa pirms dehidratācijas tika 3 stundas inkubēta dažādos sķīdumos ar augstu osmotisko spiedienu, t.i. laktozes un ksilīta šķīdumi. Tas deva iespēju apskatīt šūnu izdzīvotības palielināšanas spējas un novērtēt izmaiņas šūnu lipīdu uzkrāšanās pēc dehidratācijas. Darbā tika izmantotas vairākas šūnu lipīdu noteikšanas metodes. Raugu šūnās lipīdi tika selektīvi krāsoti ar Nile Red krāsu, lai apskatītu lipīdu pilienu veidošanos rehidratētās  šūnās, atkarībā no barotnes sastāva. Furjē transformācijas infrasarkanā spektroskopija  (FTIR) deva ieskatu šūnu komponentu savstārpējām izmaiņām, salīdzinot proteīnu, nukleīnskābju, ogļhidrātu un lipīdu % sastāvu šūnās. Ekstragēti lipīdi tika apstrādāti ar spektrofotometrisko sulfofosfovanilīna metodi, lai apskatītu to kopējo lipīdu daudzumu, un novērtēt to palielināšanās pēc žāvēšanas. Plānslāņu hromatogrāfijas un gāzu hromatogrāfijas metodes deva detalizētu ieskatu lipīdu grupu un taukskābju izmaiņām pēc rehidratācijas. Ar plānslāņu hromatogrāfijas metodi bija iespēja slaīdzināt savstārpēju šūnu kopīgo lipīdu un atsevišķu fosfolipīdu uzkrāšanas spējas.