6533b85cfe1ef96bd12bc3af

RESEARCH PRODUCT

Sociālā pierādījuma ietekme uz sociālo tīklu profila novērtējumu tā lietotāju pieredzē

subject

description

Mūsdienās, kad aizvien plašāk tiek lietoti sociālie tīkli un mediji, aktualizējas jautājums arī par sociālā pierādījuma ietekmi uz šo tīklu lietotāju pieredzi. Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā informācija par sociālo pierādījumu – lietotāju skaits un to iesaistes rādītāji – darbojas sociālo tīklu vidē. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par šo tēmu, tika pētīti un analizēti šīs jomas pētnieku darbi, īpašu uzmanību pievēršot psihologu Čaldīni (Cialdini), Gasa (Gass) un Seitera (Seiter) sociālā pierādījuma un pārliecināšanas teorijām, Atrilas (Attrill) konceptam par manipulēšanu ar pašprezentāciju sociālo tīklu vidē, Beluči (Belluci) un Parkas (Park) pētījumam par godīguma un uzticēšanās nozīmi sociālo tīklu lietotāju pieredzē un citiem pētījumiem. Pētījumā tika izvirzīts jautājums: Vai sociālo tīklu lietotāju labvēlīguma, kompetences, godīguma un riska rādītājus ietekmē izveidotā eksperimentālā profila sekotāju daudzums (mazs/liels) un auditorijas iesaiste (zema/augsta)? Lai iegūtu atbildes uz šo jautājumu, tika izveidota pētījuma anketa un virtuālajā vidē aptaujāti 283 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Anketu veidoja demogrāfiskā daļa un 16 apgalvojumi, kuri bija jānovērtē 5 punktu Likerta skalā, kā arī 4 stimulmateriāli, lai izpētītu sociālā tīkla Instagram digitālā satura autoru profilu. Tika atklāts, ka respondentu grupa, kurā stimulmateriālam bija augsts auditorijas iesaistes līmenis, novērtēja eksperimentālo profilu kā vairāk godīgu nekā grupa, kurā stimulmateriālam bija zems auditorijas iesaistes līmenis. Kopumā tika novērotas nozīmīgas grupu uztveres atšķirības starp eksperimentālā profila sekotāja daudzumu un auditorijas iesaisti – un labvēlīgumu un kompetenci, kā arī atšķirības starp stimulmateriāla sekotāju daudzumu un kompetenci, godīgumu un risku. Tika secināts, ka pozitīvs iespaids par sociālo tīklu profila autoru ir vairāk atkarīgs no profila sekotāju iesaistes līmeņa un mazāk atkarīgs no sekotāju skaita, un tas apstiprina Čaldīni, Gasa, Seitera, Fiskes un citu pētnieku darbos paustos konceptus. Šis pētījums ir mēģinājums sniegt kaut nelielu pienesumu vēl maz pētītajā mediju psiholoģijas jomā un tas varētu palīdzēt turpmākajos šīs jomas pētījumos.