6533b85dfe1ef96bd12be262

RESEARCH PRODUCT

Trigemināla neiralģija: ārstēšanas analīze pēc mikrovaskulāras dekompresijas ķirurģijas

subject

description

Ievads: Trigemināla neiralģija (TN) ir sindroms, kas izsauc ļoti stipras lēkmjveida sāpes, kas izstaro sejā un ko var raksturot kā durošus, līdzīgus elektriskai strāvai paraksizmus. Ir uzskatīts, ka TN etioloģijas pamatā ir hroniskais neirovaskulārais kontakts (t.s. neirovaskulārais konflikts) starp asinsvadu un nervu. Rezultātā asinsvads spiež uz nervu, veidojas nervu mielīna apvalka bojājums, pastāvīgs nervu šķiedru nociceptīvo receptoru kairinājums, kas izpaužas ar sāpēm. Visbiežāk patoloģiju diagnosticē diezgan vēli. Terapija sākumposmā ir Carbamazepine (CBZ), Un ja tas nav efektīvs, tad jādomā par operatīvo ārstēšanu. Ņemot vērā, ka vaskulārā kompresija ir visbiežākais iemesls primārai TN, lielākai pacientu daļai var veiksmīgi pielietot t.s. mikrovaskulāru dekompresiju (MVD), kura rada ļoti labus rezultātus, runājot par ārstēšanas efektu un prognozi. Mērķis: prezentēt MVD operācijas rezultātus, kas bija savākti no 52 pacientiem, kam bija diagnosticēts primārā TN, analizējot tādus klīniskus parametrus kā pēcoperatīvas komplikācijas, neirovaskulāro konfliktu, konflikta vietu un pakāpi un 24 stundu pēcoperatīvo rezultātu. Materiāli un metodes: šī retrospektīvā pētījumā bija iekļauti dati par 52 pacientiem (33 sievietes un 19 vīrieši), ar vidējo vecumu 63.6 gadi, kam bija veikta MVD operācija PSKUS starp 2005. gada janvāri un 2016. gada janvāri. Pacientu slimības vēstures bija apskatītas un sekojoši dati bija paņemti: pacientu dzimums un vecums, sāpju sākums, sāpju raksturojums, hospitalizācijas periods, pēcoperatīvas komplikācijas, radioloģiskas atradnes, anatomisko neirovaskulāro konfliktu, skārtu sējas pusi, trigemināla nerva zaru iesaisti, konflikta pakāpi un operācijas rezultātus 24 stundu laikā. Rezultāti: lielāka pacientu daļa bija vecāki par 65 gadiem un pirms operācijas raksturoja sāpes kā “briesmīgas” vai “agonizējošas”. Pilna izveseļošana bija sasniegta 47 pacientiem (90.38%) pirmo 24 stundu laikā pēc operācijas. Biežāk bija skarta kreisā puse (53.85%), lielākā konfliktu daļa bija V2+V3 zaros, un vislielākais venozas kompresijas biežums bija atrasts pāri ACS (30.77%). Bija novērotas minimālas pēcoperatīvas komplikācijas: 2 subarahnoidālas hematomas (3.85%) un 3 kraniālo nervu deficīti (5.77%). Secinājumi: MVD operācijas joprojām ir efektīva ārstēšana ar labu iznākumu un lielu acientu apmierinājumu. Iespējamas komplikācijas ir ļoti vieglas un rētas. Trigemināla nerva zaru iesaiste var būt ar vienu zaru vai ar vairākiem, un reti kad ir iesaistīts pirmais zars (V1). Konflikts starp asinsvadiem un nerviem ir visos gadījumos un normāli asociējas ar ACS un mazāk ar vēnām.