6533b85efe1ef96bd12c01a3

RESEARCH PRODUCT

Skolotāju apmierinātības ar darbu, stresa un pašefektivitātes sakarības skolotāju grupā

subject

description

No skolotāju apmierinātības ar darbu, stresa pārvarēšanas un pašefektivitātes ir atkarīga ne tikai viena konkrēta darbinieka, bet visas izglītības iestādes skolotāju un personāla labizjūta un pedagoģiskā darba efektivitāte kopumā. Pētījuma „Skolotāju apmierinātības ar darbu, stresa un pašefektivitātes sakarības skolotāju grupā” mērķis, saskaņā ar pasūtījumu, bija noskaidrot skolotāju apmierinātību ar darbu, darba stresa un pašefektivitātes sakarības un izstrādāt atbalsta pasākumus un rekomendācijas. Pētījumā piedalījās 46 respondenti ( sievietes - 89%) vecumā no 24 līdz 64 gadiem. Darba stāžs pedagogiem no 1 līdz 41 gadam (vidējais 18 gadi). Pētījumā tika izmantota kvalitatīvā metodes - daļēji strukturētas intervijas par skolotāju darba vidi, interviju kontentanalīze un jaunāko zinātnisko pētījumu un savstarpēji ietekmējošo faktoru analīze. Kvantitatīvās metodes – aptaujas (četras adaptētas aptaujas): Apmierinātības ar darbu aptauja (Spector, 1994); Īsais stresa tests (Reschte & Schröder, 2000); Darba vides stresa – aizkaitinājuma aptauja (Mohr, Rigotti, Müller, 2005); Vispārējās pašefektivitātes aptauja (Schwarcer & Jerusalem, 1995). Pētījuma empīriskā daļa balstījās uz individuālo aptauju un interviju rezultātiem, secinot, ka skolotāju apmierinātība ar darbu ir saistīta ar darba vides stresu, aizkaitinājumu un pašefektivitāti. Pētījumā tika veikta vecuma un darba stāža grupu (1.grupa līdz 8 gadiem, 2.grupa no 9 līdz 23 gadiem, 3.grupa vairāk par 24 gadiem) ietekmes un sakarību uz apmierinātību uz darbu, darba vides stresu jeb emocionālo un kognitīvo aizkaitinājumu un pašefektivitāti statistiskā analīze (Klassen, & Chiu, 2010; Troesch, & Bauer, 2017). Statistisko tendenču līmenī pedagogiem ar lielāku darba stāžu ir vērojams augstāks pašefektivitātes līmenis un zemāks stresa un aizkaitinājuma līmenis nekā jaunākajiem kolēģiem.