6533b85efe1ef96bd12c0b24

RESEARCH PRODUCT

Dendroloģisko parametru un mēslojuma ietekme uz veģetāciju kokaugu stādījumā lauksaimniecības zemē un tās sniegtie ekosistēmu pakalpojumi

subject

description

Krēsliņa V. Mēslojuma ietekme uz dendroloģiskajiem parametriem, veģetāciju un ekosistēmu pakalpojumiem ātraudzīgo kokaugu stādījumā lauksaimniecības zemē. Pētījuma mērķi bija noskaidrot, kā mēslojums (notekūdeņu dūņas un pelni) ietekmē bērzu un baltalkšņu augstumu un caurmēru, veģetāciju un ekosistēmu pakalpojumus ātraudzīgo koku stādījumā. Stādījums ierīkots 2011. gadā Skrīveru novadā “Pardenčos”. Koki stādīti četros blokos, katrā no tiem ierīkoti kontroles un ar pelniem vai notekūdeņu dūņām mēsloti parauglaukumi. Veikta veģetācijas uzskaite eksperimentālajā stādījumā un noskaidrots kā lakstaugu sugu sastāvs atšķiras bērzu un baltalkšņu stādījumos. Dati ievākti laikā no trešā līdz septītajam gadam pēc stādījuma ierīkošanas. Novērtēta arī dažāda stādījumā izmantotā mēslojuma ietekme uz koku stumbru augstumu un caurmēru. Noskaidrots, ka ceturtajā gadā pēc stādījuma ierīkošanas mēslojums būtiski neietekmēja lakstaugu sugu skaitu un segumu ne bērzu, ne baltalkšņu parauglaukumos (dispersijas analīžu rezultātā iegūtās p vērtības attiecīgi 0,08 un 0,09). Septītajā gadā pēc stādījuma ierīkošanas mēslojums ietekmēja abu koku sugu stumbru garumus un caurmērus. Vislielākā pozitīva ietekme uz bērzu un baltalkšņu augšanu ir dūņu mēslojumam. Laikā no trešā līdz septītajam gadam bērzu un baltalkšņu stādījumos lakstaugu sugu daudzveidība samazinājās. Lielāks lakstaugu sugu skaits un segums bija bērzu stādījumā. Abos stādījumos konstatētas divas dabisko pļavu indikatorsugas: dzirkstelīte Dianthus deltoides L. un plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata. (L.) Soó. Konstatētas arī divas invazīvas sugas: Lupinus polyphyllus Lindl. un Solidago canadensis L. Lielāks tauriņziežu dzimtas augu sugu skaits un segums konstatēts bērzu stādījumā. Izmantojot literatūras datus, aprēķināts, ka galvenokārt atmosfēras slāpekļa apjomu piesaisti veicis pļavas āboliņš Trifolium pratense L., kas bija līdz 79,968 kg N2/ha laikā no trešā līdz septītajam gadam. Arī bitēm (apputeksnētājiem) svarīgo nektāraugu sugu skaits lielāks bija bērzu stādījumā. Ceturtajā gadā pēc stādījuma ierīkošanas šo sugu skaits sasniedza 13 sugas, bet septītajā gadā astoņas sugas.