6533b85ffe1ef96bd12c15c3

RESEARCH PRODUCT

Baltijas valstu prioritātes un sadarbības perspektīvas drošības politikā pēc iestāšanās NATO

subject

description

Drošības jautājumi ir svarīgi ikvienai pasaules valstij, jo katras atsevišķas valsts neatkarība pamatā ir atkarīga no tā kāds ir drošības līmenis valstī un kāda ir situācija ar drošību pasaulē kopumā. Par darba mērķi autore izvēlējās noskaidrot kāda ir Baltijas valstu izpratne par to, kas ir drošība, kā arī, kādas ir to drošības politikā izvirzītās prioritātes, vai šīs prioritātes ietver sevī Baltijas valstu savstarpējās sadarbības perspektīvas nākotnē. Pirms darba veikšanas tika izvirzīta sekojošas hipotēzes – 1) Pēc integrācijas NATO, Baltijas valstis lielāko nozīmi drošības politikā piešķir militārajam un politiskajam drošības sektoram. 2) Baltijas valstis lielākās trīspusējās sadarbības perspektīvas saskata politiskās un ekonomiskās drošības sektoros. Darba teorētiskajā daļā autore apskata drošības konceptu un tā tranformāciju laika gaitā, kā arī sniedz ieskatu B. Buzāna piecos drošības sektoros, pēc kuriem darba empīriskajā daļā tiek analizētas Baltijas valstu nacionālās drošības koncepcijas un tajās izvirzītās drošības politikas prioritātes. Darba beigās autore secina, ka drošības koncepta transformācija laika gaitā mainoties, pierādījusi, ka drošība ir mainīga un, ka to var skaidrot ar mūsdienu globalizācijas straujo attīstību – daudzi procesi vairs nenotiek tikai valsts iekšienē, bet ir pārgājuši uz starpvalstu līmeni, piemēram, ekonomikas, vides un citi jautājumi tiek skatīti globāli. Baltijas valstu izvirzītās prioritātes drošībai ir līdzīgas, jo tām ir jāsaskaras ar viena veida problēmām un apdraudējumiem drošības sektoru efektīvai un pilnvērtīgai darbībai. Baltijas valstu trīspusējai sadarbībai drošības jomā ir jauni mērķi- reģiona drošība, stabilitāte un izaugsme, sadarbības ietvaros valstīm jādalas savā pieredzē dažādu drošības jautājumu risināšanā. Darba sākumā uzstādītās hipotēzes tiek pierādītas. Pēc integrācijas NATO Baltijas valstis lielāku nozīmi drošības politikā piešķir militārajam un politiskajam sektoram, bet lielākās trīspusējās sadarbības perspektīvas ir politiskās un ekonomiskās drošības sektoros.