6533b861fe1ef96bd12c4807

RESEARCH PRODUCT

Baltijas jūras sedimentu ekoloģiskā kvalitāte un to potenciāla ietekme uz sānpelžu attīstību

Evita Strode

subject

Hidrobioloģijaekotoksikoloģijasedimentu ekoloģiskā kvalitāte (Baltijas jūra)HydrobiologyBioloģija

description

Mūsdienās aktualizējies jautājums par sedimentu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanas metodēm. Ekotoksikoloģiskie pētījumi kopumā raksturo Baltijas jūras sedimentu ekoloģisko kvalitāti kā “labu”/“vidēju” (attiecīgi 52% un 25%), salīdzinoši labāku sedimentu kvalitāti uzrādot Botnijas jūrā un Rīgas līcī, bet pārsniegtu labas vides kvalitātes robežu (>GES) - Somu līcī, Gdaņskas līcī un Belta jūrā. Biotestu standartsugām (Monoporeia affinis, Corophium volutator un Hyalella azteca) un darbā rekomendētajām sugām (Bathyporeia pilosa, Pontogammarus robustoides un Gmelinoides fasciatus) novērojama atšķirīga jutība potenciāli piesārņotu Baltijas jūras sedimentu klātbūtnē, kas norāda uz būtiski atšķirīgu Baltijas jūras sedimentu ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu - ar standartsugām >GES robeža 8% gadījumu un ar rekomendētajām sānpelžu sugām 63% gadījumu. Līdzīgi rezultāti tika konstatēti sānpelžu toksikorezistencē pret smagiem metāliem, norādot uz darbā rekomendēto testorganismu lielāku jutību un nepieciešamību biotestos izmantot reģiona jutīgākās sānpelžu populācijas, kā piemēram G. fasciatus un P. robustoides. Sedimentu ekoloģiskās kvalitātes noteikšana pēc embriju attīstības kvalitātes liecina par vispārīgā stresa biomarķiera augstu jutības pakāpi potenciāli piesārņotu sedimentu klātbūtnē, apliecinot organismu attīstību ietekmējošu faktoru klātbūtni to dabiskajā vidē. Sedimentu kvalitātes novērtēšanai būtu jāizmanto vienlaikus vairākas metodes, ko apliecina kompleksā analīze pēc TRIAD metodes ar Rīgas līča sedimentiem – atsevišķos ķīmiskos, bioloģiskos un ekotoksikoloģiskos novērtējumos vērojama līdzīga tendence un kopumā potenciālā riska draudiem izpaužoties sekojoši: 54% gadījumu - “iespējams nav ietekmes”, 23% “varbūt ir ietekme” un 23% “iespējams ir ietekme”. Metodoloģiskie eksperimentālie pētījuma rezultāti norāda uz biotesta vides apstākļu – temperatūras, testorganismu attīstības stadijas, paraugu uzglabāšanas veida un to ievākšanas sezonalitātes nozīmi sedimentu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanā. Atslēgas vārdi: Baltijas jūra, sedimentu ekoloģiskā kvalitāte, sānpeldes, ekotoksikoloģija

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/37252