6533b862fe1ef96bd12c66a9

RESEARCH PRODUCT

Vispārizglītojošo skolu jauniešu implicītā intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības

subject

description

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības, noteikt, kā šie faktori ietekmē akadēmiskos sasniegumus jauniešiem, kā arī veikt Implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas pašnovērtējuma skalas (The revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale, De Castella & Byrne, 2015) adaptāciju Latvijā. Pētījums tika veikts balstoties uz implicītā (nosaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un akadēmiskās pašefektivitātes teorijām. Saskaņā ar citu pētnieku atziņām pastāv sakarība starp implicītām (nojaušamām, noskāršamām) pārliecībām par intelektu, sociālo atbalstu, akadēmisko pašefektivitāti, jo šie konstrukti paredz akadēmiskos sasniegumus. Vairākos pētījumos parādās atšķirības starp meitenēm un zēniem, tāpēc tika pētīts vai pastāv atšķirības starp dzimumiem. Pētījumā piedalījās 258 respondenti (N= 258) no divām Latvijas skolām vecumā no 14-18 gadiem, 134 meitenes (n=134) un 124 zēni (n=124), kuri aizpildīja trīs aptaujas – Implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas pašnovērtējuma skalu (The revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale, De Castell & Byrne, 2015); Bērnu savas pašefektivitātes uztveres aptauju (akadēmiskās pašefektivitātes skala) (Children’s Perceived Self-Efficacy Scale, Bandura, 2006); Daudzdimensionālo uztvertā sociālā atbalsta skalu (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet, G.D, Dahlem, N.W., Zimet, S.G., & Farley, G.K., 1988). Rezultāti parādīja, ka starp akadēmiskiem sasniegumiem un izaugsmes domāšanu, akadēmisko pašefektivitāti, uzverto sociālo atbalstu pastāv statistiski nozīmīga pozitīva sakarība, bet negatīva – ar kopējās un fiksētās pārliecības par intelektu rādītājiem. Tika atrasta pozitīva sakarība starp akadēmisko pašefektivitāti un akadēmiskiem sasniegumiem, kā arī no pētītajiem lielumiem akadēmiskā pašefektivitāte visvairāk (3,6%) prognozē akadēmiskos sasniegumus. Tika uzrādītas arī atšķirības starp dzimumiem. Rezultāti sasniedza gaidītās sakarības, ir saskaņā ar citiem pētījumiem, kas liecina, ka implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas, sociālais atbalsts un akadēmiskā pašefektivitāte ir nozīmīgi mācību sasniegumos un būtu jāturpina veikt pētījumus, īpaši par implicīto (nojaušamo, noskāršamo) intelektu.