6533b863fe1ef96bd12c7b21

RESEARCH PRODUCT

Pirmsskolas izglītības iestādes pašvērtēšanas rezultātu izmantošana vadības procesos

subject

description

Mūsdienās liela uzmanību tiek vērsta uz izglītības kvalitāti, tās izvērtēšanu. Pirmsskolas izglītības iestādēs aktuāls temats ir kļuvis pirmsskolas izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojums. Tam jābūt pieejamam katras pirmsskolas izglītības iestādes mājaslapā un jāatjauno katru gadu ar jaunāko informāciju. Līdz ar pašnovērtējuma ziņojumu radās problēma – neizpratne par tā pēkšņu nepieciešamību un ko ar to nākotnē iesākt. Kā obligāts dokuments pašvērtējums tika veikts bez apkārtējo darbinieku iesaistes un tiek publicēts pirmsskolas izglītības iestādes mājaslapā bez tā tālākas izmantošanas vadības procesos. Šādā veidā pašvērtējums zaudē savu jēgu, efektivitāti un lietderību. Maģistra darbam tika izvirzīts mērķis - analizēt vērtēšanas kritērijus, kas būtu jāiekļauj pirmsskolas izglītības iestādes pašnovērtējumā un piedāvāt ieteikumus pašnovērtējuma efektivitātes paaugstināšanai vadības procesos. Lai to sasniegtu tika izvirzīti trīs uzdevumi: 1.Analizēt teorētisko literatūru par izglītības kvalitāti, pašvērtēšanas procesu, kā kvalitātes veicinātāju un tā izmantošanu vadības procesos. 2.Noskaidrot pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku viedokli par pašnovērtējuma ziņojumu, tā izmantošanu. 3.Iegūt informāciju no pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem par pirmsskolas izglītības pašnovērtējuma ziņojuma plānošanas procesu, tā izmantošanu vai neizmantošanas iemesliem. Rezultāti norāda uz šīs problēmas aktualitāti, jo gan anketu, gan interviju rezultātos var redzēt, ka pašvērtējuma ziņojums lielākajā daļā zaudē savu jēgu, efektivitāti jau pašvērtējuma veikšanas procesā, jo tā veidošanā reti iesaista skolotājus vai veido darba grupu, kā arī tas bieži netiek izmantots vadības procesos. Balstoties uz rezultātos iegūto informāciju vadītājiem būtu nepieciešams apzināties pašvērtējuma būtību, mērķi un ar to iepazīstināt arī skolotājus. Tik pat svarīgi ir plānot laiku pašvērtējuma veikšanai un iesaistīt skolotājus, lai pašvērtējums būtu pārdomāts un nekļūtu subjektīvs. Kopumā pirmsskolu vadītājiem, kuri nejūtas pārliecināti par pašvērtējuma veikšanas procesu būtu lietderīgi semināri, kuros citi pirmsskolu vadītāji varētu dalīties ar labiem piemēriem par pašvērtējuma veikšanas procesu un kā izmantot pašvērtējuma ziņojumu vadības procesos. Sistēmas līmenī būtu nepieciešams padomāt par tā pielāgošanu pirmsskolai, tā struktūras saīsināšanu, metodisko materiālu izstrādi pirmsskolas pašvērtēšanas procesam, kā arī par iespēju atcelt tā publicēšanas nepieciešamību, lai pašvērtējuma ziņojums nezaudētu objektivitāti.