6533b863fe1ef96bd12c7b40

RESEARCH PRODUCT

Bērna izcelšanās noteikšana

subject

description

Darba uzdevums ir noteikt galvenos tiesību principus bērna izcelšanās noteikšanai, salīdzinot normatīvos aktus ar tiesu praksi. Ar bērna izcelšanās noteikšanu tiek realizētas un aizsāktas vienas no pirmajām bērna tiesībām kopš dzimšanas – zināt savu izcelšanos no konkrētās mātes un tēva un būt piederīgam noteiktai ģimenei. Tomēr Latvijas Republikas Civillikumā ir virkne nepilnību, kas nenodrošina bērna izcelšanās noteikšanu atbilstoši mūsdienu apstākļiem. Darba autore ierosina ieviest papildus normatīvo regulējumu par maternitātes apstrīdēšanu, ierakstu anulēšanu un jauna maternitātes ieraksta veikšanas kārtību, balstoties uz zinātniskām ekspertīzes metodēm. Kā arī būtu nepieciešams Latvijas Republikas Civillikuma 149. pantu papildināt ar izņēmumu, nosakot, ka bērna biloģiskajam tēvam būtu tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, pamatojot un pierādot to iespējami īsā laika posmā, lai netiktu pārkāptas bērna tiesības savlaicīgi saņemt savu identitāti un zināt savu patieso izcelšanos. Apstrīdēšanas termiņa noteikšana bērnam – divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas – ir ierobežojoša un nekorekta atšķirībā no citu personu apstrīdēšanas termiņa – divu gadu laikā pēc fakta uzzināšanas par bērna patieso izcelsmi. Darba autore rosina mainīt pašreizējo likuma regulējumu, nosakot bērna apstrīdēšanas termiņa sākuma tecējumu sākt skaitīt pēc šī fakta uzzināšanas dienas. Darba autore darbā analizē Latvijas tiesu praksi par bērna izcelšanās noteikšanu, salīdzinot to ar Eiropas Kopienu tiesas spriedumiem par bērna uzvārda piešķiršanu dažādu dalībvalstu pilsoņu bērniem. Viena no galvenajām tēzēm, analizējot tiesu praksi un likumu normu izpildi, ir bērnu tiesību prioritārais raksturs atšķirībā no citu personu tiesību ievērošanas, nepārkāpjot samērīguma principu.