6533b86cfe1ef96bd12c85a3

RESEARCH PRODUCT

Sievietes Latvijas žurnālistikā: profesionālie portreti

subject

description

Izstrādātā maģistra darba (MD) nosaukums ir „Sievietes Latvijas žurnālistikā: profesionālie portreti”. MD teorētiskā daļa tiek balstīta uz aplūkoto citvalstu zinātnieku un teorētiķu veiktajiem pētījumiem, kuros analizēti sieviešu žurnālistu pirmsākumi masu mediju nozarē, dzimtes loma, strādājošo sieviešu skaita un ieņemto amatu balanss, saņemtā atalgojuma un nostrādāto darba stundu skaits, kā arī sieviešu žurnālistu pozīcija mūsdienās mediju nozarē kopumā. Lai noskaidrotu kādi ir Latvijā strādājošo sieviešu žurnālistu viedokļi un novērojumi par pašmāju kolēģu profesionālajām vērtībām, laikmeta raksturīgākajām iezīmēm, profesijas prestižu, un pamatvērtībām tajā, kā arī žurnālistikas nākotnes redzējumu, tika veiktas 9 dziļās, daļēji strukturētās intervijas ar dažādās nozarēs strādājošām žurnālistēm. Intervijas tika apstrādātas, izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzi un izvirzot vairākas kategorijas un apakškategorijas, tādējādi radot Latvijā strādājošo žurnālistu triju paaudžu portretējumus. Tāpat empīriskajā daļā tika veikta statistikas datu vākšana un analīze, izmantojot Latvijas Preses izdevēju asociācijas mājas lapā pieejamos datus, kas ļāva secināt, cik daudz izdevniecību vadītāji/as un izdevumu redaktori/es ir vīrieši un sievietes. Pēc nejaušības principa, iepriekš atlasot trīs lielākos nacionālos laikrakstus un vienu reģionālo avīzi katrā Latvijas novadā, izmantojot kvalitatīvās kontentanalīzes metodi, tika noskaidrota žurnālistu dzimumu sabalansētība atsevišķās rubrikās un laikrakstos kopumā. Pētījuma noslēgumā apstiprinājās fakts, ka lielākajos Latvijas nacionālajos laikrakstos (52%) un it īpaši analizētajās reģionālajās avīzēs (72%) vairāk raksta žurnālistes sievietes. Līdzīgi kā tas ir citvalstu pētījumos, arī Latvijas masu mediju izdevniecību vadītāji ir vairāk vīrieši (52%), proti, vīrieši biežāk ir lemttiesīgi, savukārt sievietes ir ‘izpildītājas’, tādēļ arī saņem zemāku atalgojumu. Latvijas žurnālistu sieviešu triju paaudžu portretējumos intervētās žurnālistes kategoriski noliedza diskriminācijas iezīmes, kas būtu saistāmas ar viņu dzimumu. Lai arī žurnālistika, viņuprāt, ir vīrišķīga profesija, kas prasa lielas koncentrēšanās spējas, precizitāti, godīgumu, neitralitāti un izturību, kā arī ir jāveic teju 24 stundas diennaktī un tādēļ ģimene, bērni cieš, tomēr žurnālistes nenožēlo savu profesijas izvēli. Viņas ir laimīgas, jo ar savu darbu spēj palīdzēt cilvēkiem, atklāt pārkāpumus un risināt problēmas. Sieviešu dominanti Latvijas medijos intervētās žurnālistes skaidro ar profesijas komplicētību un noslodzi, vīrieši labprātāk vēlas apliecināt savu statusu, kamēr sievietēm būtisks ir process un sevis pilnveide. MD veido teorētiskā, pētnieciskā un analītiskā daļa, kā arī anotācijas – latviešu un angļu valodā, satura rādītājs, ievads, secinājumi, izmantotās literatūras un avotu saraksts, pielikumi. Atslēgvārdi: sievietes žurnālistes, žurnālistikas kultūra, profesionālie standarti, profesijas prestižs, ģimene.