6533b86dfe1ef96bd12ca3bc

RESEARCH PRODUCT

Latvijas „neesošie” bērni: sēras un rituālu nepieciešamība

subject

description

Latvijas likumdošana un slimnīcu noteikumi nenosaka, kādai ir jābūt rīcībai ar spontānā abortā zaudētu bērnu mirstīgajām atliekām. Kopā ar citiem medicīniskajiem atkritumiem tās tiek sadedzinātas slimnīcu kurtuvēs, izņemot gadījumus, kad vecākiem, konfliktējot un pastāvot uz savām vecāku tiesībām, izdodas iegūt tās no slimnīcu dzemdību vai ginekoloģijas nodaļām, lai neoficiāli, bet ar cieņu savus mirušos bērnus apglabātu. Arī kristīgā kopiena demonstrē attieksmes trūkumu, kas izpaužas tās nesagatavotībā, sastopoties tieši ar šo dzīves realitāti, un nespējā piedāvāt nedz liturģisku, nedz pastorālu, nedz arī teoloģisku skatījumu, lai sniegtu vecākiem atbalstu. Latvijā ir nepieciešams veidot izpratni, kas atzīst ieņemto bērnu (augli) no tā radīšanas brīža līdz 22. grūtniecības nedēļai kā cilvēku, kurš ir pelnījis cieņpilnu attieksmi, t. sk. – pret tā mirstīgajām atliekām. Savā darbā es vēlos aizstāvēt to vecāku viedokli, kuriem ir aktuāls šis jautājums. Tādējādi darba mērķis ir gan sabiedrības (t.sk. kristīgās kopienas) attieksmes, gan juridisko nosacījumu maiņa, lai cilvēka tiesību uz cieņu kontekstā tiktu ietverta arī cieņa pret ieņemto bērnu. Darbā „Latvijas ‘neesošie’ bērni: sēras un rituālu nepieciešamība” tiek secināts, ka atbalsta punkts šādai attieksmes maiņai ir kristīgajā ētikā balstīta morāle. Atslēgvārdi: grūtniecības zaudējums, bērna mirstīgās atliekas, 22. nedēļas, ieņemtais bērns (auglis).