6533b86efe1ef96bd12cae57

RESEARCH PRODUCT

Vēlīnā brieduma indivīdu priekšstati par dzīvi un iekšējās saskaņas rādītāji

Kristīne Bērziņa

subject

sence of coherencelate maturity individualsPsiholoģijaresiliencepositive ageing

description

Pētījuma mērķis - izpētīt, kādi ir vēlīnā brieduma indivīdu – sociālā aprūpes centra iemītnieku priekšstati par dzīvi (un nāvi) un šo indivīdu iekšējās saskaņas izjūtas rādītāji, kā arī, vai vecums, dzimums, ģimenes stāvoklis, iegūtā izglītība un sava veselības stāvokļa novērtējums ietekmē Iekšējās saskaņas izjūtas (ISI) aptaujas apakšskalas datus. Kvalitatīvajā pētījuma daļā piedalījās 3 respondenti, ar kuriem notika strukturētas intervijas, veicot naratīvu kontentanalīzi. Kvantitatīvajā pētījuma daļā piedalījās 50 respondenti, kas dzīvo sociālās aprūpes centrā: 35 sievietes, 15 vīrieši. Iekšējās saskaņas izjūtas (ISI) mērīšanai tika izmantota A.Antonovska (Antonovsky, 1987) Iekšējās saskaņas izjūtas aptauja – 29 jautājumu versija (Antonovsky Sense of Coherence – SOC, 1987). Iekšējās saskaņas izjūtas (ISI) aptauja angliski pirmoreiz publicēta darbā Unraveling the Mystery of Health. How people Manage Stress and Stary Well (Antonovsky, 1987;89-194). Savukārt Latvijā šī aptauja tulkota un aprobēta šādos darbos: A.Veilande, N.Bahmačova (2000), I.Rūtiņa (2003), A. Miltuze, A. Upmane, K. Mārtinsone, K. Maslovska, I. Bite (2002, 2004). Kvalitatīvajā pētījuma daļā izvirzīti jautājumi, kādi ir vēlīnā brieduma sociālā aprūpes centra X iemītnieku priekšstati par dzīvi un nāvi satura vienībās, kāda ir interviju kontentanalīzē iegūto priekšstatu par dzīvi un nāvi satura vienību līdzība un atšķirība ar teorētiskajiem konceptiem par dzīvi un nāvi, kā arī, kā atšķiras sociālā aprūpes centra X iemītnieku un centra vadītājas priekšstati par nāvi? Secināts, ka visi 3 kvalitatīvās daļas pētījuma dalībnieki lieto tādus runas konstruktus, no kuriem varētu secināt, ka viņu dzīves noslēgušās pirms nonākšanas centrā, kas ļauj domāt par sociālo nāvi, kā faktu, kas ar tiem noticis. Vēlīnā brieduma indivīdi fokusējas uz pagātni, jaunībā min spēcīgus emocionālus pārdzīvojumus, nav apmierināti ar to, kā tiek pieminēti viņu mūžībā aizgājušie biedri, pauž vēlmi “parūpēties par šo biedru piemiņu”, runā par sevi “kā par mirušiem”, tomēr arī pauž uzskatu, ka “nāve nav nekas īpašs”, “par nāvi būtu jārunā”, kamēr centra vadība ir pretējās domās. Kvantitatīvajā pētījuma daļā tika izvirzīti jautājumi, kādi ir vēlīnā brieduma indivīdu, kas dzīvo sociālā aprūpes centrā, iekšējās saskaņas rādītāji un, vai vēlīnā brieduma indivīdu - sociālās aprūpes centra iemītnieku iekšējās saskaņas rādītājiem ir saistība ar indivīda dzimumu, vecumu, izglītību, veselības un ģimenes stāvokli? Noskaidrots, ka lielākajā daļā gadījumu respondentiem ir zems iekšējās saskaņas izjūtas līmenis, kā arī - izglītībai, vecumam, ģimenes stāvoklim, dzimumam , ne ģimenes stāvoklis, ne dzimums savstarpējā mijiedarbībā ar atkarīgaiem mainīgajiem - ISI apakšskalas datiem nav saistības (p > 0,05), liecina dispersiju analīzes dati. Atslēgas vārdi: vēlīnais briedums, iekšējās saskaņas izjūta, dzīvesspēks, pozitīvā novecošanās

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/37476