6533b86efe1ef96bd12cc29f

RESEARCH PRODUCT

Burnout syndrome relation with coping and self-efficacy for nurses

subject

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot izdegšanas sindroma saistību ar stresa pārvarēšanas stratēģijām un pašefektivitāti medmāsām. Pētījumā piedalījās 100 respondenti - sievietes, medmāsas, kas savā profesijā strādā vismaz vienu gadu, vecumā no 23 līdz 56 gadiem. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas - K. Maslakas izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory – Human Services, /MBI-HSS/, Maslach, Jackson, & Leiter, 1996), Stresa pārvarēšanas stratēģiju skala (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989) un Darba pašefektivitātes skala (Occupational Self-efficacy Scale, Schyns & von Collani, 2002). Iegūtie rezultāti parādīja, ka pastāv saistība starp medicīnas māsu izdegšanas sindromu un stresa pārvarēšanas izvairīšanās stratēģijām, kas nozīmē, ka jo vairāk tiek izmantotas izvairīšanās stratēģijas, jo augstāki ir kopējās izdegšanas rādītāji. Tāpat rezultāti parādīja, ka nepastāv saistība starp kopējo izdegšanu un pašefektivitāti. Pētījums atklāja arī pašefektivitātes saistību ar stresa pārvarēšanas izvairīšanās stratēģijām – jo augstāka ir pašefektivitāte, jo mazāk tiek izmantotas izvairīšanās stratēģijas. Kā arī rezultāti parādīja to, ka darba stāžs ir saistīts ar izdegšanas sindroma attīstību, tātad, jo ilgāk māsas strādā savā profesijā, jo lielāka iespēja pastāv, ka viņām attīstīsies izdegšanas sindroms.