6533b870fe1ef96bd12cf5d4

RESEARCH PRODUCT

Skolotāju emocionālās izdegšanas un apzinātības rādītāju sakarības

Agrita Ronesala

subject

depersonalizācijaapzinātībaemocionālā izdegšanaemocionālais izsīkumsPsiholoģijaskolotāji

description

Psiholoģiskajos pētījumos ir atklāts, ka skolotāju profesija ir viena no tām profesionālās darbības jomām, kuras darbiniekiem ir augsti emocionālās izdegšanas rādītāji. Skolotāju emocionālā izdegšana negatīvi ietekmē gan skolotāju kā indivīdu, gan arī pedagoģiskā darba kvalitatīvos rādītājus un skolēnu mācību sasniegumus kopumā. Pētījuma mērķis ir izpētīt emocionālās izdegšanas un apzinātības jēdzienus, noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp profesionālās izdegšanas un apzinātības rādītājiem, un to apakšskalām skolotāju izlasē, ņemot vērā skolotāju demogrāfiskos datus, un noteikt faktorus, kas prognozē skolotāju emocionālās izdegšanas riska palielināšanos un samazināšanos. Teorētiskajā daļā apzināta un izanalizēta zinātniskā literatūra par emocionālās izdegšanas un apzinātības jēdzieniem, skolotāju specifiskajām iezīmēm emocionālās izdegšanas kontekstā, to sakarībām psiholoģiskajos pētījumos. Empīriskajā daļā noskaidrotas atbildes uz pētījuma jautājumiem: vai pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp profesionālās izdegšanas un apzinātības rādītājiem, un to apakšskalām skolotāju izlasē, ņemot vērā skolotāju demogrāfiskos datus, un, kādi faktori prognozē skolotāju emocionālās izdegšanas riska palielināšanos un samazināšanos? Pētījuma ietvaros 2019.gada oktobrī veikta skolotāju aptauja (N=157) 17 nejauši izvēlētās Rīgas vispārizglītojošajās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Pētījuma instrumentārijs: K.Maslačas izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory / MBI-ES, Maslach, Jackson, Leiter, 1996) un Apzinātības piecu aspektu aptauja (Five, Facet Mindfulness Scale. Baer, Smith, Hopkins, Krietmeyer, Toney, 2006). Anketēšanā papildus noskaidroti skolotāju demogrāfiskie dati par dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli, izglītību, ieņemamo amatu darbavietā, pedagoģiskā darba stāžu, darba slodzi nedēļā un informāciju par respondentu regulārām brīvā laika aktivitātēm ārpus darba. Pētījumā secināts, ka pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp emocionālās izdegšanas un apzinātības rādītājiem skolotāju izlasē, kā arī ir noskaidroti faktori, kuri prognozē skolotāju emocionālās izdegšanas riska samazināšanos un palielināšanos. Atslēgas vārdi: emocionālā izdegšana, emocionālais izsīkums, depersonalizācija, apzinātība, skolotāji.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/49093