6533b871fe1ef96bd12d1e8b

RESEARCH PRODUCT

Krimināllietu piekritība tiesām: piekritības jēdziena salīdzinošā analīze Latvijas Republikas un Francijas Republikas kriminālprocesā

subject

description

Bakalaura darbā „Krimināllietu piekritība tiesām: piekritības jēdziena salīdzinošā analīze Latvijas Republikas un Francijas Republikas kriminālprocesā” autore ir analizējusi un salīdzinājusi Latvijā un Francijā spēkā esošās kriminālprocesa normas, kas risina jautājumu par krimināllietu piekritību tiesām. Latvijas tiesu sistēma ir samērā vienkārša un kompakta. Turpretim Francijā vēsturiski izveidojusies tiesu sistēma ir sarežģītāka un sazarotāka. Latvijā lietu piekritība tiesām tiek risināta ar universāla teritoriālā principa palīdzību. Nosakot lietu piekritību, teritoriālais princips darbojas arī Francijas kriminālprocesā. Tomēr Francijā piekritība konkrētai tiesai tiek noteikta, izmantojot arī citus kritērijus: nodarījuma smagumu, iespējamo sodu, apsūdzētā personību. Francijas krimināllikums nodarījumus dala trijās grupās: pārkāpumi, delikti un noziegumi. Katras grupas noziegumi piekrīt citai tiesai. Pārkāpumus izskata policijas tribunāli, delikti piekrīt labošanas tribunāliem, bet noziegumus izmeklē un iztiesā zvērināto tiesas, kas Francijā tiek dēvētas par asīzu tiesām. Atšķirīga ir arī spriedumu pārsūdzēšana apelācijas un kasācijas kārtībā. Francijā liela daļa pirmās instances tiesu spriedumu ir pārsūdzama tikai kasācijas kārtībā. Toties Francijā darbojas īpašas tiesas, kas izmeklē un iztiesā nepilngadīgu personu veiktus krimināla rakstura nodarījumus. Darba galvenais secinājums ir tāds, ka Latvijas un Francijas kriminālprocess, tiesu un sodu sistēma ir tik atšķirīgas, ka, domājot par Francijas pieredzes izmantošanu, uzlabojot Latvijas kriminālprocesa normas, kas attiecas uz lietu piekritību, ir jārīkojas ļoti kritiski. Lielu daļu Francijas kriminālprocesa normu Latvijas apstākļos ieviest ir grūti un nav lietderīgi.