6533b871fe1ef96bd12d1eb9

RESEARCH PRODUCT

Ainavas mozaīkas un apsaimniekošanas ietekme uz ekotonu veidošanos dabisko zālāju ekosistēmās

subject

description

Maģistra darbs: „Ainavas mozaīkas un apsaimniekošanas ietekme uz ekotonu veidošanos dabisko zālāju ekosistēmās” tika izstrādāts laika posmā no 2009. – 2010. gadam. 2009. gada vasarā Ziemeļgaujas aizsargājamā ainavu apvidus teritorijā tika veikti lauku darbi. Pētījuma mērķis bija noskaidrot ainavas heterogenitātes un apsaimniekošanas ietekmi uz sausu un mitru zālāju ekotonu īpašībām. Mozaīkveida ainavas zālājos izplatīti visdaudzveidīgākie ekotoni, taču šādu ekotonu sastopamība un daudzveidība arvien sarūk, tādēļ ir nepieciešams apzināties mikrobiotopu daudzveidības, teritorijas apsaimniekošanas veida un intensitātes ietekmi uz ekotonu īpašībām. Pētījuma pamatā izmantots lauku darbos iegūtais materiāls (vaskulāro augu sugu saraksti), kas apkopoti vienotā datubāzē. Veģetācijas aprakstu (kopā 235) veidošana balstījās uz Brauna-Blankē metodi, tie apkopoti TURBOVEG programmatūras datubāzē, analīzei ordinācijas (detrendētā korespondentanalīze) un klāsteranalīze veiktas PC-ORD 5 programmatūrā, bet ekotona platumu un atšķirīgumu būtiskuma aprēķināšanai starp Bekām un Stepupi, kā arī katras teritorija iekšienē, izmantota SPSS 15.1 for Windows programmatūra. Ekotopu un augu sabiedrību grupu kartes veidotas ar ArcView 8.3. programmatūru. Darba gaitā apzinātas 2 paraugteritorijas, tām uzzīmētas ekotopu un augus sabiedrību grupu kartes, ierīkoti transekti, kuros sastādīti veģetācijas apraksti, un izdalīti ekotoni. Ekotonu un augu sabiedrību daudzveidība analizēta ainavas līmenī, izmantojot izveidotās ekotopu un augu sabiedrību grupu kartes. Rezultātā secināts, ka abas teritorijas ekotopu, augu sabiedrību un ekotonu morfoloģijas ziņā ir līdzīgas, taču savā starpā atšķiras tieši ekotoni, slapjie un sausie zālāji, turklāt visbūtiskākās atšķirības ir starp slapjajiem zālājiem un ekotoniem, bet ekotonu robeža ar sausajiem zālājiem ir neizteikta un arī abās teritorijās tie ir ļoti līdzīgi. Galvenais faktors, kas nosaka daudzveidības rādītājus ir teritorijas topogrāfija un tās radītie atšķirīgie mitruma apstākļi, kurus lielā mērā nosaka tieši ainavas struktūra un apsaimniekošana. Lai darbs būtu pilnīgāks un vieglāk saprotams, tam pievienoti 37 attēli, 20 tabulas un 10 pielikumi. Atslēgvārdi: ekotons, ainava, dabiskie zālāji, Ziemeļgauja, sugu daudzveidība, augu sabiedrības