6533b872fe1ef96bd12d3359

RESEARCH PRODUCT

Cerība un tās nozīme smagi slimu pacientu aprūpē

subject

description

Jau izsenis cerības jēdziens ir ticis aktīvi locīts daudzu tautu kultūrās. Tā izpratne un lietojums dažādos laikos un dažādās kultūrās gan bijis visai atšķirīgs. Sākotnēji apspriesta teologu vidū, cerība saistījusi arī filozofu prātus, bet līdz ar zinātņu (it īpaši veselības zinātņu) attīstību aizvien lielāka nozīme tai piešķirta arī zinātnieku, sevišķi darbojošos medicīnas jomā, aprindās. Apjomīgais, ar cerību saistītais, pētījumu klāsts liecina, ka arī šodien šī interese nav mazinājusies. Gluži otrādi, attīstoties medicīnas un humanitāro zinātņu nozarēm, cerības kā būtiska resursu avota aktualitāte ir tikai augusi, kļūstot par visnotaļ aizraujošu sava veida “izpētes objektu” arī plašajā pētniecības laukā. Mēģinājumi cerību “iedzīvināt” ārstniecības praksē vainagojušies ar plašu cerību teoriju klāstu, kas papildināts ar daudz un dažādiem piedāvājumiem cerību mērīt, gradēt un, iespējams, saskatīt kādas kopsakarības (piemēram, starp pacienta cerības “līmeni” un dzīves kvalitāti). Tā kā autorei neizdevās atrast pēdējo gadu laikā Latvijā tapušus pētījumus, kas atspoguļotu cerības nozīmi smagi slimu pacientu ārstēšanā, tad radās vēlme pašai rūpīgāk iedziļināties šajā tēmā. Tika izvirzīta hipotēze: cerība var būt klātesošs eksistenciāls virzītājspēks arī smagas slimības gadījumā. Hipotēzes pierādīšanai tika uzstādīts mērķisi: gūt priekšstatu par cerības nozīmi smagi slimu pacientu aprūpē. Pētījuma datu iegūšanai tika izmantota kvantitatīvā pētniecības metode – anketēšana. Pētījums noritēja laika posmā no 2021. gada 1. februāra līdz 2021. gada 30. aprīlim, aptaujājot 100 smagi slimus pacientus. Apkopotie dati apstiprināja, ka nereti smagi slimiem pacientiem cerība var būt klātesoša un darboties kā eksistenciāls virzītājspēks, tomēr ir vērojami gadījumi, kad tās eksistenciālās virzītājspēka funkcijas izpaliek. Tādējādi varētu uzskatīt, ka pētījumā iegūtie rezultāti darba hipotēzi ir apstiprinājuši daļēji.