6533b873fe1ef96bd12d5b71

RESEARCH PRODUCT

Reto un aizsargājamo piekrastes sugu propagulu dīgšana un dažāda vecuma augu augšana atkarībā no apbēršanas ar smiltīm

subject

description

Piekrastes teritorijas ir plaši sastopamas visā pasaulē. Latvijā piekrastes teritorijas sasniedz gandrīz 500 km. Piekrastes augi aug heterogēnā vidē, kurā vairāki suboptimāli faktori var eksistēt vienlaicīgi. Izmaiņas vienā vai vairākos vides faktoros izraisa atšķirīgu augu sabiedrību izveidošanos, balstoties uz sugu toleranci pret vides faktoru izmaiņām. Liela daļa piekrastes teritorijā sastopamo augu ir reti un aizsargājami. Reto un aizsargājamo augu izpētei nepieciešams izmantot nedestruktīvās analīzes metodes. Tādējādi nebojājot mehāniski augus. Zināms, ka fotosistēmas darbība ir svarīga augu attīstībā un dzīvošanā. Nedestruktīvās metodes ir labs veids, kā labāk izprast bioķīmisko pielāgošanos dažādiem vides faktoriem, nebojājot augu. Tās ir īpaši svarīgas, ja nepieciešams pētīt lielu daudzumu augu. Smilšu apbēršana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē sugu daudzveidību un attīstību piekrastes teritorijā. Pētot šī faktora fizioloģisko ietekmi, ir svarīgi izmanot augus dažādās attīstības stadijās un dažādus smilšu dziļumos, lai pilnvērtīgāk saprastu atšķirīgos pielāgojumus. Darba mērķis bija izstrādāt modeļsistēmu jūras piekrastes augu apbēršanas ar smiltīm fizioloģiskiem pētījumiem. Daudzos literatūras avotos nav vienotas sistēmas par smilšu apbērumiem, tādēļ ir grūti salīdzināt iegūtos datus. Izmantoja četras Latvijā sastopamas retas un aizsargājamas augu sugas: Anthyllus maritima, Alyssum gmelinii, Allium vineale un Tragopogon heterospermus. Augi sēklu un agrīnās attīstības stadijā labāk attīstās, ja mazāks smilšu uzbērums. Augi, kas ilgāku laiku jau auguši, pēc apbēršanas uzrāda labākus rezultātus. Vislabākā sēklu attīstība novērojama 1 cm dziļumā, bet pieaugušu augu attīstībā vislabākos rezultātus uzrāda 3 cm smilšu uzbērumā. Ekspermentos ar A. gmelinii novēroja strauju dzinumu pieaugumu. T. heterospermus var izmantot kā modeļobjektu pētījumos kontrolētos apstākļos, jo tas labi attīstās un aug laboratorijas apstākļos, salīdzinot ar pārējām izmantotajām sugām.