6533b874fe1ef96bd12d6598

RESEARCH PRODUCT

Bezspēcības laika priekšā, tagadnes subjektīvas dominēšanas un ticības pēcnāves dzīvei salīdzinājums vecu un jaunu cilvēku grupās

subject

description

Pētījuma mērķis bija izpētīt vai pastāv atšķirības starp vecumiem bezpalīdzības izjūtā laika priekšā, subjektīvā izjūtā par tagadnes dominēšanu un ticības ciešumā pēcnāves dzīvei. Bezpalīdzības izjūta laika priekšā ir neapmierinātība ar kontroles trūkuma sajūtu pār nerimtīgu laika plūsmu – laiku, kurš tiek uztverts kā lineārs un vienvirziena. Tika izvirzītas sekojošas hipotēzes: gados jaunākiem indivīdiem būs novērojama izteiktāka bezpalīdzības laika priekšā izjūta un subjektīva izjūta par tagadnes dominēšanu, nekā gados vecākiem indivīdiem; gados vecāki indivīdi tālu pagātni vērtēs kā subjektīvi nozīmīgāku salīdzinoši ar jauniem cilvēkiem un; gados vecākiem indivīdi vairāk ticēs pēcnāves dzīvei nekā gados jaunāki indivīdi. Pētījuma izlase – septiņdesmit trīs dalībnieki vecumā no 22 līdz 85 gadiem - tika sadalīta 3 grupās: 22-30 gadus veci indivīdi (n=25), 31-60 gadus veci indivīdi (n=24), kā arī 61-85 gadus veci indivīdi (n=25). Pētījumā tika izmantota anketa, kurā iekļautas 3 aptaujas - Aptauja par bezpalīdzības laika priekšā izjūtu (Petrican & Burris, 2011), Aptauja par ticību pēcnāves dzīvei (Burris & Bailey, 2009), kā arī Aptauja pat Laika ilguma izjūtu (Cottle, 1964). No pētījumā izvirzītām trīs hipotēzēm nav apstiprinājusies neviena. Tika atklātas statistiski nozīmīgas atšķirības subjektīvā tagadnes dominēšanas uztverē starp gados vecākiem indivīdiem, salīdzinot ar gados jaunākiem indivīdiem. Gados vecāki indivīdi subjektīvi uztver tagadnes dominēšanu kā izteiktāku, salīdzinot ar gados jaunāko indivīdu grupu. Pretēji gaidītam, netika atklātas nozīmīgas atšķirības starp grupām bezpalīdzības izjūtā laika priekšā, tāpat gados vecāki indivīdi tālu pagātni nevērtēja kā subjektīvi nozīmīgāku salīdzinoši ar jauniem cilvēkiem un viņiem netika novērota ciešāka ticība pēcnāves dzīvei salīdzinot gados jaunākiem indivīdiem. Pētījumā tika atklātas statistiski nozīmīgas atšķirības starp vecumu grupām tagadnes subjektīvas nozīmes vērtējumā, kā arī tagadnes ilguma vērtējumā: jaunāki indivīdi tagadni vērtējuši kā subjektīvi nozīmīgāku, salīdzinot ar gados vecākiem cilvēkiem, kuri tagadni uztvēruši kā ilgāku, salīdzinot ar jauniešu grupu. Statistiski nozīmīgas atšķirības atklātas starp trīs vecumu grupām tālas nākotnes subjektīvas nozīmes vērtējumā: vecāki cilvēki tālu nākotni uzskatījuši par subjektīvi mazāk nozīmīgu, nekā abu jaunāko grupu respondenti. Atslēgas vārdi: laika uztvere, ticība pēcnāves dzīvei, vecums