6533b884fe1ef96bd12e0518

RESEARCH PRODUCT

Evaluation of radiological findings with COVID-19 lung lesions in Latvia in the view of artificial intelligence and radiologist

subject

description

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem kopš pandēmijas sākuma kopējais ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits pārsniedz 500 miljonus. Mākslīgais intelekts (MI) paver plašas iespējas Covid-19 infekcijas izraisīto plaušu bojājumu diagnostikā, kas var uzlabot un atvieglojot radiologa darbu veicinot gan izmeklējuma specifitātes, gan sensitivitātes izvērtēšanas iespējas. Šī pētījuma galvenais mērķis bija salīdzināt MI un radiologa atradnes precizitāti Covid-19 radītā plaušu bojājuma izvērtēšanā un noteikt interpretācijas ierobežojumus un priekšrocības klīniskā kontekstā. Savukārt darba uzdevumi bija iepazīties un apkopot datus ar jaunāko literatūru par MI pielietošanas iespējām medicīnā. Apkopot pacientu datus, izveidojot datubāzi un analizēt MI un radiologa izvērtēto krūšukurvja CT izmeklējumu atradni. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka MI analizētajos datos, sniegtais kopējais plaušu bojājums statistiski nozīmīgi spēja prognozēt sliktāku slimības iznākumu (p<0,001, AUC=0,75), tajā skaitā klīniski smagas slimības formas attīstību (p<0,001, AUC=0,79). Izvērtējot kopējo bojājumu apjomu MI analizētajos datos, dominē vieglas pakāpes bojājums, (55,5%) savukārt radiologa vērtējumā dominēja vidējas pakāpes bojājums (51,2%).Gan radiologa, gan MI vērtējumā visbiežāk tika novērota labās apakšējās plaušu daivas iesaiste (91% un 72%), savukārt biežākā pazīme bija matstikla tipa aizēnojums, dominējot labajā vidusdaivā (radiologs – 89%, MI – 74%, p<0,00) un kreisajā augšdaivā (radiologs – 85%, MI – 82%, p<0,00). Gan MI, gan radiologs atzīmēja, ka bojājums galvenokārt lokalizēts bilaterāli (84,1% un 91%), kas apliecina, ka MI spēj identificēt Covid-19 slimībai raksturīgo atradni natīvā plaušu CT izmeklējumā, kuru procentuālais sadalījums ir pielīdzināms gan radiologa, gan pasaulē minētajos literatūras avotos, uzrādot salīdzinošu augstu sensitivitāti (80%), vidēju precizitāti (60%) un specifitāti 28% apmērā. MI salīdzinoši precīzi spēja noteikt bojājumu lokalizāciju – spēja diferencēt iesaistītās daivas, kur pierādījās tā efektivitāte, tomēr nozīmīgi atšķīrās bojājuma apjoms un pazīmju iesaiste, kas var būtiski mainīt paredzamo prognozi un novest pie nepiemērotas terapijas taktikas izvēles līdz pat 40% gadījumu (28% pārvērtējot un 12% gadījumu nenovērtējot bojājumu).