6533b88afe1ef96bd12e227a

RESEARCH PRODUCT

Tīklenes  nervu škiedru slāņa un  ganglionāro šūnu slāņa izmeklēšana pacientiem ar miopiju, izmantojot optisko koherento tomogrāfiju

subject

description

Ievads: Tuvredzība ir viens no galvenajiem redzes pasliktināšanās cēloņiem pasaulē. Aksiālās acs elongācijas dēļ rodas vairākas pārmaiņas tīklenes struktūrā: samazinās ganglionāro šūnu slāņa (GŠS) biezums un tīklenes nervu šķiedru slāņa (TNŠS) biezums. Pateicoties optiskajai koherentajai tomogrāfijai (OKT), mūsdienās ir iespēja izvērtēt tuvredzīgas acs strukturālās īpatnības. Pētījuma mērķis: Izvērtēt tīklenes GŠS un TNŠS vidējā biezuma izmaiņas pacientiem ar stabilu dažādas pakāpes miopiju, izmantojot optiskās koherentās tomogrāfijas metodi. Analizējot iegūtos datus, identificēt faktorus, kas var veicināt šādas izmaiņas tīklenes un redzes nerva struktūrā miopiskiem pacientiem. Noteikt tīklenes GŠS un TNŠS biezuma individuālās normas miopiskiem indivīdiem. Materiāli un metodes: Prospektīvā pētījumā bija iekļauti 78 dažāda dzimuma pacienti jeb 156 acis ar dažādu miopijas smaguma pakāpi. Izmantojot OKT metodi, katram pacientam katrā acī tika noteikti tīklenes GŠS un TNŠS biezuma parametri, kā arī, izmantojot ZEISS IOLMaster biometru, tika izmērīts acs ābola aksiālais garums. Iegūtie parametri tika analizēti katrā no trim miopijas grupām. Rezultāti: Pacientu vidējais vecums bija 28,56 +/- 5,99 gadi. Palielinoties miopijas pakāpei, tika konstatēta statistiski ticama tīklenes GŠS un TNŠS vidējā biezuma samazināšanās. Palielinoties miopijas pakāpei, pieaug arī acs ābola aksiālais garums. Tīklenes GŠS un TNŠS vidējā biezuma parametriem tika konstatēta stipra statistiski ticama korelācija ar sfērisko ekvivalentu (SE) (rs= 0,714; p <0.001; rs=0,703; p < 0.001). Palielinoties acs ābola aksiālajam garumam, samazinās TNŠS biezums un GŠS vidējais biezums. Secinājumi: Palielinoties acs ābola aksiālajam garumam un palielinoties miopijas pakāpei, acs mugurējā segmentā parādās šādas izmaiņas: samazinās tīklenes GŠS biezums un TNŠS biezums. Minētās izmaiņas tīklenes un redzes nerva struktūrā ne vienmēr liecina par kādu smagu oftalmoloģisko patoloģiju. Pacientiem ar augstu miopijas pakāpi novērojama acs ābola aksiāla elongācija un iekšējo slāņu biomehānisks pārstiepums, tāpēc šādas izmaiņas atbilst viņu fizioloģiskajai normai. Ar OKT ir iespējams ātri un savlaicīgi atklāt izmaiņas tīklenē un redzes nerva struktūrā.