Search results for " AI"

Ģeogrāfiskās ainavas Salacas baseina teritorijā

1955

Lauku apdzīvojuma ainavas pārmaiņas Susāju pagastā

2020

Bakalaura darbā “Lauku apdzīvojuma ainavas pārmaiņas Susāju pagastā” pētīti Latgales pierobežas pagastu apdzīvojuma ainavas telpiskās struktūras pārmaiņu procesi un virzītājspēki, kā etalonteritoriju izvēloties Viļakas novada Susāju pagastu. Mērķis ir izvērtēt apdzīvojuma ainavas pārmaiņas un mūsdienu procesus Latgales pierobežā, Susāju pagasta piemērā. Pētījums balstīts uz literatūras teorētisko un kartogrāfisko materiālu analīzi, pētāmās teritorijas apsekojuma datiem un intervijās ar iedzīvotājiem iegūtās informācijas interpretāciju. Latvijā vēsturiski bijušas vairākas politiskās valdīšanas formas un arī robežas laika gaitā ir mainījušās, tāpēc pierobežas teritorijās ir notikušas apdzīvoj…

Dižkoku ģeogrāfija Ventspils novadā

2016

Bakalaura darba “Dižkoku ģeogrāfija Ventspils novadā” mērķis bija apkopot visu publiski pieejamo informāciju par dižkokiem Ventspils novadā, ņemot vērā, ka šobrīd esošā informācija ir sadrumstalota un neprecīza. Pētījuma ietvaros ir apkopota informācija par 298 dižkokiem un potenciālajiem dižkokiem, atrasts un uzmērīts 21 jauns dižkoks un 3 potenciālie dižkoki - Ventspils novadā. Ir izveidots kartogrāfiskais materiāls par dižkoku izplatību Ventspils novada pagastos. Pētījumā sniegta diskusija par dižkoku izplatības īpatnībām Ventspils novadā un dižkoku apzināšanas problēmām.

Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu atspoguļojums Usmas ezera Košķēnu līča nogulumos

2018

Štube. A. 2018. “Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu atspoguļojums Usmas ezera Košķēnu līča nogulumos”. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļa. Usmas ezers mūsdienās pēc platības ir piektais lielākais ezers Latvijā, bet pēc ūdens tilpuma - otrs lielākais, taču savos pirmsākumos tas bija ievērojami lielāks. Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas ir būtiski ietekmējuši Usmas ezera attīstību, nogulumu uzkrāšanās apstākļus un seklo līču izzušanu. Bakalaura darbā noskaidrotas un rekonstruētas Usmas ezera Košķēnu līča paleoģeogrāfiko apstākļu izmaiņas nogulumu uzkrāšanās gaitā izmantojot karsēšanas zudumu analīzi, augu makroskopisko atli…

Postproduktīvisms un tā iezīmes Dienvidigaunijas lauku ainavā

2016

Bakalaura darbā “Postproduktīvisms un tā iezīmes Dienvisigaunijas lauku ainavā” raksturoti mūsdienu saimniecības procesi pierobežas teritorijā postproduktīvisma teorijas un multifunkcionālas lauksaimniecības kontekstā. Darbs apskata lauksaimniecības un tās dažādo prakšu vēsturi Eiropas un Igaunijas ainavu kontekstā un detalizētāk aplūko Sennas un Lauri ciemus Rouges pagastā, kur vērojamas postproduktīvisma lauksaimniecības režīma iezīmes. Pētījums tika veikts balstoties uz vairākiem aspektiem, kas pēc teorijas norāda lauku attīstības virzību uz postproduktīvismu. Tika veiktas vietas studijas veicot lauku darbus (Sennas un Lauri ciema apsekošana, padziļinātās intervijas, novērojumi) un izman…

Ainavas aspekti Zemgales līdzenuma pašvaldību plānošanas dokumentos

2019

Darba mērķis ir izvērtēt ainavas aspektus Zemgales līdzenuma pašvaldību telpiskās attīstības plānošanas dokumentos. Izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzi, lai izprastu kādos kontekstos ainava tiek aplūkota novadu pašvaldību dokumentos – ilgtspējīgās attīstības stratēģija, attīstības un teritoriju plānojumos. Apkopot kādas ainavas vērtības ir atspoguļotas Zemgales līdzenuma teritoriju pašvaldību novadu dokumentos. Kā arī cik kvalitatīvi ievērojot, noteiktos reģionālos un nacionālos ainavu mērķus, savstarpēji ir pašvaldību plānošanas dokumenti.

Kāpu stādīšanas metodes piemērotība un pielietojums Latvijas piekrastē pēc Bigauņciema piemēra

2019

Bakalaura darba tēmas aktualitātes pamatā ir jautājums, kā nodrošināt Latvijas dabai tik nozīmīgās dabas teritorijas – jūras piekrastes aizsardzību, saglabājot gan tai raksturīgo dabas daudzveidību, gan rekreācijas vērtību, paralēli mazinot erozijas ietekmi. Darbā ir pētīta un apkopota zinātniskā literatūra par Baltijas jūras Latvijas krastu dinamiskajiem procesiem, primāro kāpu attīstību un “zaļajiem” krasta preterozijas pasākumiem. Pētījuma ietvaros darba autore veica Bigauņciema modeļteritorijas krasta nogāzes virsūdens daļas šķērsprofilu nivelēšanu, iepriekšējo gadu nivelēšanas datu interpretāciju un tālizpētes materiālu analīzi par krasta iecirkņa ūdenslīnijas izmaiņām 30 gadu griezumā…

Landscape-ecological and social aspects of natural afforestation of abandoned agricultural land

2013

Anda Ruskule LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMJU AIZAUGŠANAS AINAVU EKOLOĢISKIE UN SOCIĀLIE ASPEKTI Anotācija Promocijas darbā raksturots neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanās process Vidzemē, aplūkoti to ietekmējošie faktori, kā arī integrēti izvērtēti šī procesa ainavu ekoloģiskie un sociālie aspekti. Pirmo reizi Latvijā analizētas ainavas telpiskās struktūras izmaiņas, kas radušās, aizaugot lauksaimniecības zemēm. Pētījumā ir identificēti telpiskā rakstura un sugu sastāva ziņā atšķirīgi aizaugšanas tipi un izvērtēta to saistība ar dažādiem vides apstākļiem. Apzināts iedzīvotāju un ekspertu viedoklis par apmežošanās procesu, tā ietekmi uz ainavas un dabas daudzveidību, kā arī turpmākām izmant…

Vidzemes draudžu skolu ģeogrāfija

2018

Draudžu skolas ir īpaši īpatnējs pētāmais objekts tieši tamdēļ, ka tas vairs nepastāv. Vai arī tomēr pastāv? Starp 17. gs beigām un 20. gs. sākumu visā Vidzemē radās ēku tīkls no pāri 60 skolām, kuras vēl mūsdienās vidzemnieki identificē kā draudzes skolas. Lai arī tās nav daļa no nacionālā diskursa, tomēr tās ir viens no mūsu nācijas un ainavas būvķieģeļiem, tamdēļ jo īpaši svarīgi ir tās identificēt un izprast. Saprotot lielo potenciālu, ko sniedz izkopta ainava, ir svarīgi skolas kontekstualizēt arī ainavas kontekstā. Atceroties, ka pētāmais objekts, mūsdienās ir tikai vēstures un ainavas subjekts, respektīvi pakļaujas procesiem, tā vietā, lai būtu objekts un tos radītu, to izpētei ir jā…

Plaisu aizpildījuma grēdu izplatība, morfoloģija un ģenēze Rietumlatvijā

2021

Bakalaura darbā “Plaisu aizpildījuma grēdu izplatība, morfoloģija un ģenēze Rietumlatvijā” ir veikts pētījums par plaisu aizpildījuma grēdu izplatību un uzbūvi Austrumkursas augstienē un Kursas zemienē. Plaisu aizpildījuma grēdas mūsdienās galvenokārt tiek saistītas ar pulsējošajiem ledājiem, tomēr jaunākajos pētījumos, tās ir tikušas identificētas arī paleo-ledus lielplūsmu un lobu klātajās teritorijās. Latvijā tikai nesen ir pievērsta uzmanība šādu reljefa formu sastopamībai. Darba mērķis ir izzināt un identificēt ledāja reljefa formas Austrumkursas augstienē un Kursas zemienē. Pētījuma laikā tika apkopota un analizēta zinātniskā literatūra par plaisu aizpildījuma grēdām, pulsējošajiem le…