Search results for " izplatība"
showing 9 items of 19 documents
Mikroplastmasas izplatība Baltijas jūras Austrumgotlandes un Rīgas līča Latvijas jurisdikcijas ūdeņu sedimentu virsējā slānī
2021
Bakalaura darba veikšanai tika ievākti 13 mikroplastmasas paraugi no Baltijas jūras Austrumgotlandes un Rīgas līča Latvijas jurisdikcijas ūdeņu sedimentu virsējā slāņa. Tie secīgi tika apstrādāti izmantojot blīvumseparāciju un organiskā materiāla ķīmiskās sadalīšanas metodi. Tika veikta paraugu vizuālā analīze un noteikts plastmasas daļiņu veidojošais polimērs, izmantojot Mikro Furjē transformācijas infrasarkanās gaismas spektroskopijas metodi. Tika izstrādāta un attīstīta sedimentu mikroplastmasas paraugu apstrādes metode, nosakot piemērotāko apakšējā izmēra robežu, šķirpiltuves tilpumu, blīvumseparācijas atkārtošanas skaitu, kā arī enzimātisko reakciju piemērošanu paraugu apstrādei. Mikro…
Augsnes virsējo horizontu ķīmiskais sastāvs priežu mežaudzēs Latvijā
2021
Augsnes ķīmisko īpašību noteikšana ir svarīga, jo tieši tā ietekmē augu izplatību un spēju baroties un augt. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot C, N, P, apmaiņas katjonu (Na+, Mg2+, K+, Ca2+, Al3+, Fe3+, Mn2+) koncentrāciju un augsnes minerālās virskārtas pH reakciju Latvijas teritorijas augsnēs. Darbā ir aprakstītas nosakāmo ķīmisko elementu īpašības un ietekmes uz augsni un augošiem tajā augiem. Darbs sastāv no četrām daļām – literatūras apskata, pētījuma materiāliem un metodēm, rezultātu analīzes un secinājumiem. Literatūras apraksts ir sadalīts trīs nodaļās, kas ietver sevī augsnes kvalitāti ietekmējošos faktorus, augsnes ķīmiskās īpašības un apraksts par atmosfēras piesārņojumu un tā…
Nakts āra apgaismojuma līmeņa novērtējums Vērmanes dārzā
2021
Neveiksmīga gaismekļa dizaina apgaismojums rada gaismas piesārņojumu, kas apdraud cilvēku un ekosistēmas stāvokli. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt antropogēnā apgaismojuma līmeni un noteikt gaismas piesārņojuma avotus Vērmanes dārzā diennakts tumšajā periodā. Veicot apsekojumus pētītajā teritorijā, kā arī iegūtos rezultātus interpretējot telpiskā griezumā, tika secināts, ka Vērmanes dārza esošo gaismekļu dizains veicina gaismas piesārņojumu, lai gan parka teritorijā atsevišķās vietās apgaismojuma līmenis nav pietiekošs. Salīdzinot iegūtos mērījumu datus ar normatīvo aktiem, tika secināts, ka apgaismojuma līmenis pie gaismekļiem neatbilda Rīgas apbūves noteikumiem, bet, atrodoties pāris m…
Moricsalas augsnes un to izplatības likumsakarības
2015
Maģistra darba literatūras apskata sadaļā ir apzināta platlapju mežu izplatība Latvijā un Moricsalā, kā arī augšņu veidošanās procesu ietekmējošie faktori mežu augsnēs. Darba mērķis ir raksturot Moricsalas mežu augsnes un to fizikāli ķīmiskās īpašības. Pētījuma ietvaros ar statistiskām metodēm ir noskaidrotas galvenās ķīmisko un fizikālo īpašību atšķirības starp Latvijas augšņu klasifikācijas un starptautiskās FAO WRB augšņu klasifikācijas augšņu pamatgrupām, meža tipiem un dominējošām sugām. Augstā meža augšņu daudzveidība Moricsalā liecina par augšņu veidošanās procesu (organisko vielu akumulācija, podzolēšanās, lesivēšanās un glejošanās) atšķirīgajām telpiskajām izpausmēm, ko nosaka augs…
Sakņu piepes Heterobasidion spp. genotipu attīstība egļu Picea abies (L.) H. Karst. mežaudzē platlapju kūdrenī Oxalidosa turf. mel.
2021
Sakņu piepe ir sakņu trupi izraisoša bazīdijsēne, kas galvenokārt inficē skuju kokus saimnieciskajos mežos un rada lielus ekonomiskos zaudējumus. Tā kā egļu mežaudžu ierīkošana tiek veikta arī nosusinātās kūdras augsnēs ir svarīgi analizēt sakņu piepes genotipu struktūru, lai izvēlētos piemērotākos mežsaimnieciskos paņēmienus patogēna ierobežošanai. Maģistra darba mērķis bija noskaidrot sakņu piepes genotipu attīstības dinamiku un augļķermeņu veidošanās potenciālu uz trupējušiem egļu celmiem platlapju kūdrenī. Pētījumā noskaidrots, ka vairāk kā 30% koku un celmu var būt inficēti ar sakņu piepi. Vidējais inficēto koku un celmu skaits vienā genotipā 10 gadu laikā ir pieaudzis no 3,7 līdz 4,2 …
Meža ugunsgrēki Latvijā un meteoroloģisko apstākļu ietekme uz tiem
2015
Bakalaura darba ietvaros aprakstīti meža ugunsgrēku veidi, to izcelšanas cēloņi un sekas. Aprakstīti meža ugunsgrēku novēršanas un ierobežošanas pasākumi, kā arī to novērošanas un prognozēšanas metodes. Aprakstītas pasaulē, Eiropā un Latvijā izmantotās ugunsbīstamības prognozēšanas metodes. Darbā ir aprakstīta meteoroloģisko apstākļu ietekme uz meža ugunsgrēku norisi un izplatību. Darbā apkopoti dati par meža ugunsgrēku gadījumiem, un raksturota meža ugunsgrēku situācija Latvijā. Apkopoti dati par meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz meža ugunsgrēku izplatību pētamajās valsts teritorijās. Izdarīti secinajumi par meža ugunsgrēku izcelšanās cēloņiem, to sezonalitāti un izmaiņu tenedencēm, noska…
3-4 gadīgu bērnu runas un valodas traucējumu izplatība
2020
Diplomdarba nosaukums: 3 – 4 gadīgu bērnu runas un valodas traucējumu izplatība. Diplomdarba autore: Agnese Krēķe. Pētījuma mērķis: teorētiski pamatot un praktiski izpētīt, kādi valodas traucējumi sastopami 3 - 4 gadus veciem bērniem un noteikt to izplatību. Pētījuma objekts: sastopamākie valodas traucējumi un to izplatība. Pētījuma priekšmets: 3 – 4 gadīgu bērnu valodas traucējumi. Pētījuma uzdevumi: 1. Analizēt literatūru par pētāmo problēmu. 2. Izpētīt 3 – 4 gadus vecu bērnu runas un valodas attīstības likumsakarības. 3. Apkopot un aprobēt metodikas runas traucējumu noteikšanai 3 – 4 gadus veciem bērniem. 4. Veikt pētījumu un apkopot rezultātus. Darbā izmantotās metodes: 1. Teorētiskā: p…
Floras izplatības izmaiņas Kurzemes piejūras ciemos pēdējo 20 gadu laikā: Bērzciema piemērs
2015
Bakalaura darba „Floras izplatības izmaiņas Kurzemes piejūras ciemos pēdējo 20 gadu laikā: Bērzciema piemērs” mērķis ir apzināt floras sastāva un telpiskās izplatības izmaiņas Bērzciema apkārtnē pēdējo 20 gadu laikā un noskaidrot to ietekmējošos faktorus. Katrai sugai ir noteiktas prasības pēc vides apstākļiem, tādēļ floras izmaiņas ir netiešs informācijas avots par pārmaiņām apkārtējā vidē. Lai noskaidrotu, kā mainījusies Bērzciema apkārtnes flora pēdējo 20 gadu laikā un kas bijuši pārmaiņu virzītājspēki, analizēti divu floras uzskaišu rezultāti. Pirmā no tām notikusi 20.gs. 80.-90.gados, bet otrā – 2012.-2013.gadā. Apkopojot rezultātus, secināts, ka Bērzciema apkārtnē augu sugu skaits nav…
Augšņu tipu saistība ar lauksaimniecības specializāciju Latvijā
2015
Darbā pētāmā problēma ir Latvijas nozīmīgākā resursa, zemes, ilgtspējīga un pārdomāta pārvaldība. Pētījums ir par dažādu zemkopības un lopkopības rādītāju saistību ar augsnes tipiem. Pētījumā izmantotie augšņu tipi un apakštipi, tika izvēlēti no SIA „ENVIROTECH” GIS Latvija 10.2. augšņu kartes. Darba gaitā tika veidots kartogrāfiskais materiāls un pielietotas vairākas matemātiskās analīzes metodes. Analīzes rezultātā noskaidrots, statistiski būtiska ir velēnu podzolaugsnes ietekme uz lauksaimniecības specializāciju, galvenokārt sējumu izplatību.