Search results for "Ģeoloģija"
showing 10 items of 419 documents
Profesors Visvaldis Kuršs: biobibliogrāfiskais rādītājs
1999
Biobibliogrāfiskajā rādītājā ietverti profesora Visvalža Kurša publicētie darbi no1955. gada līdz 1999. gada februārim, kā ari literatūra par viņu.
Staiceles magnētiskās anomālijas pētījumi
2021
Magnētisko anomāliju detalizēti pētījumi Latvijas teritorijā līdz šim nav veikti. Ģeofizikālo pētījumu mērogs un precizitāte 20. gadsimtā veiktajā Latvijas teritorijas magnētiskā lauka kartēšanā nav pietiekoša, lai kvalitatīvi skaidrotu individuālu anomāliju veidošanās faktorus. Maģistra darba mērķis ir aktualizēt magnētisko pētījumu metodiku un precizitāti Latvijā, un izpētīt Staiceles magnētiskās anomālijas galvenos veidošanās iemeslus. Lauka pētījumu ietvaros tika veikta Zemes kopējā magnētiskā lauka kartēšana 46,5 km plašā teritorijā. Iegūtās magnētiskās intensitātes vērtības tika izmantotas magnētiskās anomālijas kartes izveidošanai un salīdzināšanai ar pagājušajā gadsimtā izveidoto La…
Vēlā devona akantodes Ketleru svītas Varkaļu ridas smilšakmeņos
2017
Mačute S. 2017. Vēlā devona akantodes Ketleru svītas Varkaļu ridas smilšakmeņos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 67. lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumi un akantožu makroskopiskās un mikroskopiskās fosīlijas. Lauka darbi tika veikti 2016. gada jūlijā-augustā ģeoloģiski ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa „Ketleru atsegums” teritorijā. Sastādīts un aprakstīts ģeoloģiskais griezums, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta smilšaino nogulumu detalizēta granulometriskā analīze. Izmantojot paleontoloģisko un sedimentoloģisko pētījumu rezultātus, tika noskaidroti smilšakmens veido…
Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem
2019
Mačute S. 2019. Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Franas un Famenas stāva siliciklastiskie nogulumi, sniegta to veidošanās apstākļu interpretācija un noskaidrota akantožu zvīņu izplatība. Lauka darbi veikti laika periodā no 2016. gada jūlija līdz 2019. gada aprīlim. Mikrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi ievākti Ogres svītas 8. atsegumā Gurovas gravā un Kalnamuižas atsegumā, Amulas svītas Gavēņu atsegumā, Mūru svītas Ķurbju, Vilku un Rukūzes atsegumā, Tērvetes svītas Klūnu atsegumā, kā arī Ketleru svītas Ketleru…
Ar ģeoradaru iegūto datu interpretācija, izmantojot amplitūdu kartes
2017
Pētījuma mērķis ir analizēt ģeotehnisko problēmu risināšanas iespējas, izmantojot ar ģeoradaru iegūto datu attēlošanu amplitūdu karšu veidā. Pazemes komunikāciju lokalizēšana ir viens no svarīgākiem uzdevumiem gan celtniecībā, gan ģeoloģiskā izpētē pilsētvidē. Iepriekšējie pētījumi koncentrējās uz radiolokācijas datu interpretāciju, izmantojot datu attēlošanu radarogrammu veidā, savukārt šajā pētījumā tiek analizēta alternatīva pieeja interpretācijas veidošanā, pielietojot dziļuma amplitūdu kartes. Pētījuma rezultātā tika izveidota datorprogramma, ar kuras palīdzību ir iespējams sagatavot dziļuma intervāla amplitūdu kartes. Pētījuma tika aprakstīta metodika, pielietojot kuru ir iespējams ef…
Kurzemes batolīta veidošanās
2016
Maģistra darbā – “Kurzemes batolīta veidošanās” ir analizēti Kurzemes batolītu veidojošie mezoproterozoja skābie, vidēja sastāva un bāziskie ieži, kas raksturoti pēc to ķīmiskā sastāva, struktūru un tekstūru īpatnībām, kā arī noskaidrota to hipsometriskā izvietojuma likumsakarība, raugoties no gravitācijas frakcionēšanās aspekta, kas ļauj tos raksturot kā anorogēnos apstākļos intrudējušus iežus. Balstoties uz īpatnējās tilpummasas, magnētiskās uzņēmības un iežu hipsometriskā izvietojuma kopsakarībām, noteikts, ka Kurzemes batolīts ir intrūzija ar slāņveida uzbūvi. Atslēgas vārdi: mezoproterozojs, rapakivi granīti, anortozīti, īpatnējā tilpummasa.
Apraktās ielejas trīsdimensionāla modeļa izveide, izmantojot gravitācijas mērījumus
2020
Bakalaura darba “Apraktās ielejas trīsdimensionālā modeļa izveide, izmantojot gravitācijas mērījumus”, mērķis ir lokalizēt apraktās ielejas morfoloģiskās īpašības, veidojot trīsdimensionālu un divdimensionālus modeļus, veikt interpretāciju par tās ģenēzi, izmantojot gravitācijas lauka mērīšanas metodes. Pētījuma ietvaros veikti gravitācijas mērīšanas darbi, faktiskā materiāla apkopošana, laboratorijas darbi un kamerālie darbi. Rezultātā tika izveidots trīsdimensionāls un divdimensionāli modeļi no gravitācijas anomālijām. Pētījumā iegūtie rezultāti norāda, ka korelējot urbumu datus ar gravitācijas mērīšanas metodi ir iespējams noteikt apraktās ielejas morfoloģiju.
Ģeoradara izmantošana asfaltbetona segas porainības noteikšanā
2017
Maģistra darbs “Ģeoradara izmantošana asfaltbetona segas porainības noteikšanā” veltīts radiolokācijas metodikas attīstīšanai asfaltbetona porainības un biezuma pētīšanai ar ģeoradaru. Līdzšinējos pētījumos maz uzmanība pievērsta ceļu būvē izmantoto materiālu elektromagnētiskajām īpašībām, kas sarežģī ģeoradara pielietošanu ceļa veidojošo kārtu biezuma un porainības mērījumos. Minētais nosaka pētījuma aktualitāti. Pētījumā tiek sniegts pētījumu teorijas apraksts, izmantoto radiolokācijas un ģeoloģisko pētījumu, laboratorijas analīžu, radiolokācijas ierakstu apraksts un to interpretācija. Secināts, ka ar metāla plātnes testu iegūtās dielektriskās caurlaidības koeficientu ɛ′ nevar pielietot a…
Nogāžu noturības problēmas un grunšu mehāniskās īpašības Abavas ielejā
2015
Maģistra darbā tiek apskatīta nogāžu noturības problēmas deluviālajos nogulumos Abavas ielejas nogāzēs. Tieši upju ielejās attīstījušies lielākā daļa noslīdeņu Latvijā, tādēļ apskatītais piemērs var tikt attiecināts arī uz citiem līdzīgiem gadījumiem. Tomēr jāsaprot, ka katra noslīdeņa attīstības mehānismi un to ierosinošie apstākļi var būt dažādi. Plaši šajā darbā apskatīta pazemes ūdens (PŪ) ietekme uz nogāžu noturību. Tieši pazemes ūdeņu plūsmas un līmeņu izmaiņas ietekmē spriegumstāvokli gruntī, kā arī PŪ plūsmas rada papildu spiedienu. Grunts sadalāma piesātinātajā un nepiesātinātajā zonā, kura, ūdens infiltrācijas vai eksfiltrācijas gadījumā pēc intensīvām lietusgāzēm vai kūstot snieg…
20.-21. gadsimta nogulumu uzkrāšanās procesu izvērtējums dažādas ģenēzes un trofijas ezeros Latvijas teritorijā
2021
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, kādā apjomā un kāda sastāva nogulumi uzkrājušies dažādas ģenēzes un trofijas ezeros Latvijas teritorijā 20. un 21. gs. Šajā darbā tiek sniegta informācija par nogulumu uzkrāšanās apjomiem un sastāvu 12 Latvijas ezeros. Ezeru virsējie nogulumi iegūti, izmantojot gravitācijas paraugošanas metodiku šī darba ietvaros, kā arī apkopojot un analizējot iepriekš ievākto nogulumu sastāvu un zinātniskajās publikācijās pieejamo informāciju. Bricu, Lilastes, Trikātas, Āraišu, Ķikuru ezeri tikuši pētīti jau iepriekš un rezultāti daļēji publicēti, bet šajā darbā no jauna pētīti Sekšu, Velnezers, Mazais Baltezers, Pinku, Usmas, Talsu ezers, Lielais Vipēdes ezers. Minēto e…