Search results for "AIS"

Monoizrāde kā individuālās narācijas forma Latvijas postpadomju teātrī

2016

. Maģistra darbā „Monoizrāde kā individuālās narācijas forma Latvijas postpadomju teātrī” aplūkots monoizrādes fenomens, kam Latvijas teātra teorētiķi nav pievērsuši plašu uzmanību. Monoizrāde 21.gs. Latvijas teātrī līdz ar stāstu stāstīšanas prakses attīstību, ievērojot stāsta kā personiski izjustas pieredzes individuālo un subjektīvo raksturu, iegūst jaunas kvalitātes, dibinot dialoģiskas attiecības ar auditoriju. Solo priekšnesums veicina uzticības pilnu attiecību veidošanu starp izpildītāju un auditoriju, atklājoties aktiera personībai. Kaut arī monoizrādes dramaturģisko pamatu veido monologs, auditorija tiek iesaistīta skatuviskajās norisēs – gan fiziski, gan garīgi, kur izpildītajos t…

Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2017/2018: Sabiedriskā labuma radīšana un kolektīvo resursu nosargāšana Latvijā

2019

Perfekcionosma un uztvertā stresa sakarības profesionāliem sportistiem

2019

Pētījuma tēma: Perfekcionosma un uztvertā stresa sakarības profesionāliem sportistiem. Pētījuma jautājums: Vai pastāv sakarība starp perfekcionisma rādītājiem un uztverto stresu profesionāliem sportistiem? Pētījuma metode: Pētījuma izlasi veido 122 respondenti, kas ar sportu nodarbojas profesionālā līmenī, vidējais vecums 29,7 gadi. Izlasē vīriešu un sieviešu skaits aptuveni līdzīgs: sievietes 57 (46,7%) un vīrieši 65 (53,3%). Mērījuma instrumenti: “The Frost Multidimensional Perfectionism Scale” FMPS; Frost, Marten, Lahart, & Rosenblate 1990 (A.Marcinkeviča tulkojumā, 2018); „Perceived stress scale” Cohen, Kamarck & Mermelstein, 1983 (A.Marcinkeviča tulkojumā, 2018). Rezultāti: Tika noskai…

Sabiedriskā transporta sasniedzamības novērtēšana Aizputes, Kuldīgas un Skrundas novados

2020

Iedzīvotāju mobilitātes iespējas lielā mērā ietekmē vietu attīstību. Sabiedriskā transporta sasniedzamība tam ir nozīmīgs priekšnosacījums. Arvien aktuāli ir jautājumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu efektivitāti, kas lielā mērā ir atkarīga no iedzīvotāju skaita un izvietojuma teritorijā. Maģistra darbā “Sabiedriskā transporta sasniedzamības novērtēšana Aizputes, Kuldīgas un Skrundas novados” raksturota metode, kas balstīta uz kvantitatīviem datiem un to telpisko analīzi, lai novērtētu sabiedriskā transporta sasniedzamību. Mērķis - identificēt teritorijas, kur nepieciešami sasniedzamības uzlabojumi. Izvēlētā metode vērtējama kā salīdzinoši detalizēta. Rezultāti attiecībā uz Aizputes,…

Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā

2022

Autore bakalaura darbā “Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā” pēta vēlēšanu rīkošanu tādā autoritārā politiskā režīmā kā Baltkrievija. Darba mērķis ir izpētīt, kāpēc autoritāros režīmos tiek rīkotas vēlēšanas, ko vēlēšanas dod autokrātiem un izpētīt Baltkrievijas vēlēšanu brīvību un godīgumu. Lai to noskaidrotu tiks izmantoti starptautiski pētījumi un teorijas par vēlēšanām autoritāros režīmos, tiks aplūkoti rādītāji brīvām un godīgām vēlēšanām, tiks veikta aptauja, lai noskaidrotu Latvijas sabiedrības aktuālo viedokli par vēlēšanām Baltkrievijā. Rezultātā tiks izdarīti secinājumi par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, to brīvību un godīgumu, par to, ka tās tiek rīkotas esošas varas leģitimēš…

Saistības starp pozitīvas seksuālās identitātes aspektiem, atklāšanās pakāpi un psiholoģisko distresu lesbietēm, gejiem un biseksuāliem cilvēkiem

2020

Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp pozitīvu seksuālo identitāti, atklāšanās pakāpi un psiholoģisko distresu lesbiešu, geju un biseksuālu (LGB) cilvēku vidū. 246 personas vecumā no 18 līdz 62 gadiem, kas identificējās ar savu bioloģisko dzimumu un LGB identitāti, tiešsaistē aizpildīja Lesbiešu, geju un biseksuālu cilvēku pozitīvās identitātes aptauju, Atklāšanās aptauju un Keslera psiholoģiskā distresa skalu. Pētījuma rezultāti parāda, ka biseksuāliem respondentiem bija zemāka atklāšanās pakāpe un mazāk pozitīva attieksme pret savu seksuālo identitāti nekā homoseksuāliem respondentiem. No pozitīviem LGB identitātes aspektiem tikai autentiskums un sociālais taisnīgums nozīmīgi pr…

Atkārtotu sakādisku acu kustību ietekme uz verģences atbildi

2015

Maģistra darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 40 lapaspusēm. Tas satur 19 attēlus, 5 tabulas un 41 atsauci uz literatūras avotiem. Mērķis: izvērtēt atkārtotu sakādisku acu kustību ietekmi uz verģences atbildi. Metode: Četriem pētījuma dalībniekiem tika analizēts maksimālais verģences ātrums, laiks, kad tiek sasniegts maksimālais verģences ātrums, dubultās verģences un sakāžu skaits pirms un pēc nogurdināšanas. Rezultāti un secinājumi: Nogurums katra pētījuma dalībnieka verģences atbildi ietekmē atšķirīgi. Izteiktākas izmaiņas novērotas diverģences atbildē, kā arī pie lielākiem verģences stimuliem. Atšķirība sakāžu un dubultās verģences skaitā pirms un pēc noguruma netika konstatēta.

Profesors Vitolds Rajevskis: biobibliogrāfiskais rādītājs

1990

Saturs: Priekšvārds. Vēstures zinātņu doktors profesors Vitolds Rajevskis. / A. Favorskis / Profesora V. Rajevska publicētie darbi (1955.-1988.). Raksti par profesoru V. Rajevski. Profesora V. Rajevska publicēto darbu alfabētiskais rādītājs. Personu rādītājs.

Gaisa kvalitātes aprīkojuma “GRIMM” stacijas izmantošana putekšņu pētījumos

2018

Bakalaura darba tēma ir gaisa kvalitātes aprīkojuma “GRIMM” stacijas izmantošana putekšņu pētījumos. Darbā tiek analizēti 2014. gada pavasara putekšņu, gaisa kvalitātes stacijas un meteoroloģiskie dati. Pētījuma sākumā tiek izvirzīta hipotēze, ka kvalitātes stacijas GRIMM datus ir iespējams izmantot putekšņu pētījumos. Tiek izmantoti gaisa kvalitātes stacijas dati, kuri atbilst anemofīlo putekšņu izmēriem, iegūtie dati tiek salīdzināti ar pētāmo putekšņu datiem. Tiek apskatīta arī meteoroloģisko faktoru ietekme uz Burkard uztvērēja un gaisa kvalitātes stacijas GRIMM datiem. Darba mērķis ir izpētīt, vai gaisa kvalitātes stacijas GRIMM lielo frakciju (18,75- 34 µm) dati ir izmantojami putekšņ…

Intara Rešetina radošās darbības raksturojums(2014-2016)

2017

Darba „Intara Rešetina radošās darbības raksturojums (2014-2016”) pirmā nodaļa ir veltīta aktiera radošās personības, izglītības, publiskā tēla un karjeras raksturošanai, ietverot informāciju par aktieri pašu, kā arī viņa uzskatus par aktiera un režisora profesiju. Otrā nodaļa ir veltīta daiļrades raksturojumam pie režisora Genādija Ostrovska, Vladislava Nastavševa, kā arī lomas apskatam seriālā „Šķiršanās formula”. Trešajā nodaļā ir apskatīti Rešetina režijas iestudējumi laika posmā no 2014.-2016. gadam. Pavisam analizētas četras lomas teātrī, viena kino, kā arī trīs režijas iestudējumi. Atslēgvārdi: Intars Rešetins, Dailes teātris, Jaunais Rīgas teātris, aktieris, režisors