Search results for "AMA"

Konstitūcijas stabilitāte un tās negrozāmās tiesību normas

2015

Vairāku pasaules valstu konstitūcijas ietver negrozāmās tiesību normas jeb mūžības klauzulas. Pamatlikumā tiek iemūžināti katras valsts īpaši svarīgās vērtības. Tomēr nav vienotā viedokļa par to, vai konstitūciju negrozāmās normas var sekmēt valsts pamatvērtību aizsardzībai un konstitūcijas stabilitātei. Pētījuma mērķis ir konstatēt negrozāmo normu nozīmi, jēgu un izmantošanas atšķirības, kā arī izvērtēt tiesību normu negrozāmības institūtu Latvijas Republikas Satversmē. Tā kā negrozāmās normas pasaules valstu konstitūcijās atšķiras pēc formas un satura, ir svarīgi izpētīt negrozāmo tiesību normu būtību un to vēsturisko attīstību, kā arī analizēt negrozāmo tiesību normu īpatnības ārvalstu k…

Skolotāju pienākumi kooperatīvās mācīšanās ieviešanai angļu valodas stundās pamatskolā

2016

Maģistra darbs “Skolotāju pienākumi kooperatīvās mācīšanās ieviešanai angļu valodas stundās pamatskolā” rakstīts ar mērķi izpētīt un salīdzināt to pamatskolas angļu valodas skolotāju pieredzi, kuri angļu valodas stundās ir izmantojuši kooperatīvo mācīšanos. Autore padziļināti pētīja skolotāju pienākumus kooperatīvās mācīšanās procesā un profesionālajā darbībā sastaptās grūtības. Kā pētniecības metode tika izvēlēts fenomenoloģijas pētījums. Tika aplūkoti vairāki pieredzes aspekti: skolotāju prakse, skolēnu reakcija un atgriezeniskā saite, kā arī identificētas galvenās problēmas, ar ko kooperatīvās mācīšanās procesā sastapās skolotāji Latvijā un Ķīnā. Pētījuma izlasi veidoja divpadsmit angļu …

Kopīgas telpas izveides nosacījumi izglītības iestādēs

2021

Diplomdarba “Kopīgas telpas izveides nosacījumi izglītības iestādēs” mērķis ir izstrādāt interjera dizaina projektu kopīgi izmantojamajām telpām Vecbebru tehnikuma kompleksā. Analizējot pieejamo literatūru teorētiskajā daļā tiek pētīts kā ir mainījušies skolas ēku telpu plānojumi, kopīgi izmantojamo telpu veidi un apkopoti izglītības iestādes kopīgi izmantojamo telpu risinājumu nosacījumi. Empīriskajā daļā tiek pētītas un analizētas dažādas izglītības iestādes un to kopīgi izmantojamo telpu interjera risinājumu veidi. Darba apjoms – 97 lpp., kurās iekļauts ievads, 3 nodaļas, 4 apakšnodaļas, literatūras saraksts ar 94 vienībām, 6 pielikumi. Radošajā daļā tika izstrādāts interjera projekts te…

Kuinka naistenlehdestä tuli osa sotapropagandaa. Naisihanteen muodostuminen ja muokkautuminen Kotiliesi-lehdessä toisen maailmansodan aikana

2021

Koulukuvia : koulu nuorten kokemistilana

2001

Ryhmädynamiikka liikuntaan integroitujen oppilaiden seikkailukasvatuksessa

2009

ProKoulu-malli näkyy työrauhan kehittymisenä ja hyvinvointina Varkauden kouluissa

2018

Varkauden kaupungin sivistystoimen ja Itä-Suomen yliopiston yhteistyö alkoi kolmiportaisen tuen verkostohankkeessa (ISKE). Hankkeen loputtua Varkaudessa oltiin halukkaita jatkamaan tutkimukseen perustuvan toimintamallin kehittämistä, aluksi kolmen koulun pilottikokeilulla. Tavoitteena oli löytää pysyvä ratkaisu oppilaiden kasvaviin käyttäytymisen ongelmiin ja samalla tukea opettajien työssäjaksamista. Jyväskylän yliopiston, Itä-Suomen yliopiston ja Niilo Mäki Instituutin ProKoulu-tutkimushankkeen tuella luotiin toimintamalli, jonka toteuttamisvaiheita vuosien 2012–2017 aikana esitellään tässä artikkelissa. Tutkimus- ja kehittämistyötä ovat rahoittaneet opetus- ja kulttuuriministeriö sekä Eu…

Lapsen ääntä etsimässä : kouluteatterin kehitys draamakasvatuksen rinnalla

2007

Qué Podemos Aprender de los Sistemas Educativos de Chile, España y Finlandia en el Marco de la Declaración de Salamanca

2019

espanolEl presente articulo compara los sistemas de Educacion Especial de Chile, Espana y Finlandia, desde la perspectiva de la Declaracion de Salamanca para las Necesidades Educativas Especiales (NEE). Tanto el contexto general de sus sistemas educativos como su orientacion epistemologica respecto de la Educacion Especial, los marcos regulatorios de cada sistema, los procedimientos de deteccion y derivacion de ninos con NEE, y la estructura de los servicios de atencion a la diversidad, dialogan de manera particular con los compromisos adquiridos en 1994. Se muestran las principales diferencias entre los sistemas, destacando la gran variabilidad respecto de la definicion de NEE y sus estrat…

Rīgas līča vides kvalitātes novērtējums, izmantojot fitoplanktona indikatoru "Kramaļģu/Dinofītaļģu indekss"

2020

Maģistra darbā tika veikta fitoplanktona indikatora “Kramaļģu / Dinofītaļģu indekss” (Dia/Dino indekss) testēšana Rīgas līcī, kā arī noteikta fizikālo (temperatūra) un hidroķīmisko (slāpekļa, fosfora un silīcija) parametru ietekme uz pavasara sezonas kramaļģu un dinofītaļģu maksimālajām biomasām un aprēķinātajām indeksa vērtībām. Indeksa vērtības tika aprēķinātas nodalot līča pārejas (T) un atklātos, piekrastes ūdeņus (O-C). Indikatora testēšanā tika izmantoti Latvijas Hidroekoloģijas institūta datu bāzē pieejamie fitoplanktona un fizikāli-ķīmisko parametru dati no 1976. - 2019. gadam. Aprēķinātas Dia/Dino indeksa vidējās un maksimālās pavasara kramaļģu un dinofītaļģu biomasas un alternatīv…