Search results for "ATLIEKAS"

showing 7 items of 7 documents

Uzlabotā metodoloģija mikotoksīnu un pesticīdu noteikšanai garšvielās, izmantojot Orbitrap augstas izšķirtspējas masspektrometriju

2015

Maģistra darbā apskatīta ultra efektīvās šķidruma hromatogrāfijas - Orbitrap augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metode mikotoksīnu un pesticīdu atlieku noteikšanai garšvielās. Izstrādātā analīzes metode salīdzināta ar kvadrupola tandēma masspektrometriju. Abām metodēm atgūstamība ir robežās no 75 līdz 120% un atkārtojamība no 10 līdz 15%, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz metodes veiktspēju. Kopumā Orbitrap augstas izšķirtspējas masspektrometrija uzrādīja pietiekamu korelāciju ar kvadrupola tandēma masspektrometriju. Ar izstrādāto HRMS metodi analizēja 50 gan asās, gan saldās paprikas paraugus, kas tika ievākti no Indijas un Ķīnas. Analīžu rezultāti uzrādīja 2 mikot…

MIKOTOKSĪNIORBITRAPAUGSTAS IZŠĶIRTSPĒJAS MASSPEKTROMETRIJAPESTICĪDIĶīmijaATLIEKAS
researchProduct

Biogēno elementu saturs priežu un egļu jaunaudžu skujās pēc atšķirīgas intensitātes atjaunošanas cirtēm

2019

Mežizstrādes intensifikācija notiek ar mērķi tiekties uz ilgtspējīgu attīstību. Koksnes kā atjaunojamā energoresursa nozīme turpina pieaugt, tādēļ resursi jāizmanto maksimāli efektīvi. Vienlaikus nepieciešams optimizēt mežizstrādi atbilstoši vides vajadzībām. Visas virszemes biomasas aizvākšana un celmu izstrāde var būtiski samazināt augsnē pieejamo barības vielu daudzumu nākamajām koku paaudzēm. Darbā aplūkots kā atšķirīgas intensitātes kailcirtes ietekmē biogēno elementu saturu priežu un egļu jaunaudžu skujās. Darbā tika noskaidrots, ka virszemes biomasas aizvākšana apvienojumā ar celmu izstrādi veicina zemāku elementu saturu skujās, taču nenorāda uz kāda elementa trūkumu. Starp stumbru i…

Vides zinātnekoksnes resursiatjaunojamie energoresursimežizstrādebiogēnie elementiciršanas atliekas
researchProduct

Zālāja augsnes karpoloģiskā izpēte

2017

Bakalaura darbs “Zālāja augsnes karpoloģiskā izpēte” veltīts Latvijā šobrīd nepietiekami pētītai tēmai par sēklu saglabāšanos augsnē un sēklu materiāla izmantošanu potenciālās veģetācijas prognozēšanai vai augāja vēsturiskā rakstura noteikšanai. Bakalaura darba pētījums ir nozīmīgs, lai tiktu iegūta informācija par mūsdienu augsnē nosakāmo sēklu materiālu. Darba gaitā iegūtās atziņas var izmantot vides apstākļu interpretācijā. Dabiskas vides sēklu pētījumi līdz šim Latvijā izstrādāti ļoti fragmentēti, sēklu materiāls ticis plaši izmantots paleovides raksturošanai (arheoloģijā, paleobotānika utml.) un nezāļainības prognozēšanai, lai laikus tiktu izvēlēti nepieciešamie to ierobežošanas paņēmi…

Vides zinātnesēklasēklu bankaaugu makroatliekaskarpoloģijazālājs
researchProduct

Cilvēku darbības paleobotāniskās un paleoekoloģiskās liecības Āraišu ezera nogulumos

2019

Bakalaura darba „Cilvēku darbības paleobotāniskās un paleoekoloģiskās liecības Āraišu ezera nogulumos“ izstrādes laikā tika pētīti Āraišu ezera nogulumi, izmantojot augu un ogļu makroskopisko atlieku analīzes. Tika iegūti detāli dati par lokālās veģetācijas, uguns režīma un augsnes erozijas izmaiņām, rekonstruēti paleobotāniskie un paleoekoloģiskie vides apstākļi, un noteikta cilvēku ietekme teritorijā ap Āraišu ezeru laikā no 34. g.p.m.ē. Iegūtie dati uzrāda pirmo cilvēku ietekmi jau sākot no 300. g.m.ē., tomēr intensīva cilvēku darbība sāk norisināties līdz ar Āraišu ezerpils izbūvi, 700. g.m.ē. otrajā pusē.

augsnes erozijaVides zinātnemakroatliekasdegšanapaleoveģetācijapaleoekoloģija
researchProduct

Phlebiopsis gigantea ietekme uz Heterobasidion spp. augļķermeņu attīstību skuju koku koksnē

2019

Sakņu piepe Heterobasidion spp. ir būtisks saimniecisko skuju koku mežu patogēns, kas izraisa dzīvu koku trupi un rada lielus ekonomiskos zaudējumus. Būtiska nozīme sakņu piepes attīstībai un izplatībai ir trupējušas koku atliekas un celmi, uz kuriem attīstās sēnes augļķermeņi un izplata sporas. Sēnes izplatības ierobežošanai, tiek pielietoti dažādi augu aizsardzības līdzekļi un apsaimniekošanas metodes. Kā viens no efektīvākajiem un videi draudzīgākajiem preparātiem, kas tiek pielietots Eiropas un arī Latvijas mežos ir lielās pergamentsēnes Phlebiopsis gigantea sporas saturošs aizsardzības līdzeklis ar kuru kopšanas cirtē tiek apstrādāti svaigi zāģēti skuju koku celmi. Šī darba mērķis bija…

egļu celmiPhlebiopsis giganteaHeterobasidion sppmežistrādes atliekasBioloģijamizas bojājumi
researchProduct

Holocēna veģetācijas izmaiņu liecības organogēnajos nogulumos Ziemeļvidzemē

2013

„Holocēna organogēnie nogulumi un to uzkrāšanās apstākļu izmaiņas purvos Ziemeļvidzemē”. Disertācijā analizēti piecu Ziemeļvidzemes purvu nogulumu pētījumu rezultāti, kas iegūti, izmantojot lauka un laboratorijas pētījumu metodes - augu makroskopisko atlieku, sporu un putekšņu, citu mikroskopisko atlieku, kūdras sadalīšanās pakāpes un botāniskā sastāva, nogulumu karsēšanas zudumu analīzi, kā arī nosakot nogul umu absolūto vecumu ar 14 C un AMS 14 C metodēm. Pētītajos ezeru un purvu nogulumos Ziemeļvidzemē atpazītas liecības pa r būtiskām nogulumu uzkrāšanās apstākļu izmaiņām visā holocēna laikā, kas ietekmējušas nogulumu sastāvu un raksturu, tai skaitā noskaidrot a aukstā 8200 notikuma un M…

gyttjaGeologyĢeogrāfijas un zemes zinātnesrhizopodagitijaplant macro scopic remainskūdraĢeoloģija8200 notikumspollenpeat8.2 eventrizopodiputekšņiaugu makroskopiskās atliekas
researchProduct

Holocēna ugunsgrēku režīma rekonstrukcija Bricu ezera apkārtnē, Vidzemes augstienē

2020

Bakalaura darba mērķis ir veikt ugunsgrēku režīma rekonstrukciju Bricu ezera apkārtnē un Vidzemes augstienē holocēnā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, pētījumā analizēti Bricu ezera nogulumi no diviem urbumiem (ezera centrālajā un piekrastes daļā). Divi urbumi analizēti, lai raksturotu reģionālo (centrālais urbums) un lokālo (piekrastes urbums) ugunsgrēku tendences dabīgos apstākļos un iespējamās antropogēnās darbības rezultātā. Nogulumu hronoloģija izveidota, balstoties uz 7 14C AMS datējumiem, un katram urbumam sastādīts dziļuma-vecuma modelis. Pielietojot makroskopisko ogļu morfoloģisko metodi, analizēts katrs nogulumu centimetrs un kopumā izpētīti 676 nogulumu paraugi. Ugunsgrēku rekonstr…

ogļu morfoloģijaĢeogrāfijaglaciokarsta ezersezermītnemakroskopiskās ogļu atliekasgitija
researchProduct