Search results for "Ainavas"
showing 9 items of 19 documents
Mazie ainavas elementi Zaubes pagastā 20. un 21.gadsimtu mijā un to ekoloģiskais vērtējums
2018
Maģistra darbā pētītas mazo ainavas elementu izmaiņas un to ietekmējošie faktori Zaubes pagastā laika periodā no 1997.gada līdz 2013.gadam. Ar telpiskās struktūras analīzes indikatoru palīdzību veikta izmaiņu ainavu ekoloģiskā analīze un vērtējums. Zaubes pagasts ietilpst reģionā, kur 20.gadsimtā būtiski ir mainījusies zemes izmantošana un ainavas telpiskais raksturs. Ievērojami samazinājusies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība un palielinājusies mežu platība. Maģistra darbā, salīdzinot trīs ciklu ortofotokartes un apsekojot situāciju dabā, analizētas ainavas struktūras izmaiņas, mazo ainavas elementu izmaiņas. Pētījumā izmantotas kvantitatīvas analīzes metodes – ainavu telpiskā rak…
Ainava un identitāte – Latvijas simtgades konteksts
2018
Tuvojas Latvijas simtgade. Ainavā var būt redzamas Latvijas identitātes izpausmes. Nacionālās ainavas Latvijā vēl nav noteiktas. Tajās var būt ainavas raksturīgās, unikālās iezīmes, simboli Latvijas dabai, kultūrai. Nacionālās ainavas var izvirzīt, apzinoties ainavu vērtības, ar tautas līdzdalību. Tās stāsta arī par latvieti, latvieša identitāti - vērtībām, kas ainavā uzrunā. Šīs ainavas var kalpot, piemēram, lai saliedētu tautu. Pētījuma mērķis- izmantojot pieteiktos “Ainavu dārgumus” un “Foreign stories in Latvia” intervijas, raksturot Latvijas tēlu. Galvenie rezultāti- latvieša identitātes iezīmes, ainavas iezīmes. Plašākai izpētei izvēlētā Latgales plānošanas reģiona “Ainavu dārgumu” pi…
Arheoloģija Baltijā 21. gs. sākumā: jaunākie pētījumi, aktuālās diskusijas un mūsdienu izaicinājumi: referātu kopsavilkumi, 2022. gada 18. februārī L…
2022
Jau divas desmitgades Latvijas Universitātes (LU) starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros katru otro gadu norisinās Arheoloģijas sekcija, ko rīko LU Vēstures un filozofijas fakultāte. Pirmoreiz šāda sekcija tika rīkota LU 61. zinātniskajā konferencē 2003. gada 10. februārī. Turpinot iesākto tradīciju, arī 2022. gada 18. februārī LU 80. starptautiskās konferences ietvaros Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļa organizēja arheoloģijas problemātikai veltītu sekciju, kurā tika aplūkotas daudzveidīgās un aktuālās mūsdienu arheoloģijas attīstības tendences Latvijā un Eiropā. Daļa konferences referātu pievērsās dabaszinātņu un tās pētniecisko metožu lomai arheol…
Trokšņa piesārņojums Cēsu pilsētas parkos
2020
Maģistra darbā novērtēts trokšņa līmenis Cēsu pilsētas dabas un apstādījumu teritorijās. Pilsētas zaļajā zonā ietilpst parki, skvēri, iekškvartāli un ielu stādījumi. Parki kalpo, kā iespēja cilvēkiem, nedodoties ārpus pilsētas, atpūsties vidē, kas pretstatā no pilsētas ir klusāka, apzaļumota un piemērota kā pieaugušajiem, tā bērniem. Maģistra darbā veikts trokšņa līmeņa novērtējums izmantojot mērījumu metodes, apskatītas un analizētas diennakts un sezonālās parametru svārstības, to ietekmējošie faktori, t.sk. automašīnu plūsma blakus zaļajai infrastruktūrai, kā arī veikta satiksmes trokšņa modelēšana. Darba pētnieciskā daļa realizēta Cēsīs – Cēsu Pils parkā, Maija parkā, Ruckas parkā un Rož…
Lauku apdzīvojuma ainavas pārmaiņas Susāju pagastā
2020
Bakalaura darbā “Lauku apdzīvojuma ainavas pārmaiņas Susāju pagastā” pētīti Latgales pierobežas pagastu apdzīvojuma ainavas telpiskās struktūras pārmaiņu procesi un virzītājspēki, kā etalonteritoriju izvēloties Viļakas novada Susāju pagastu. Mērķis ir izvērtēt apdzīvojuma ainavas pārmaiņas un mūsdienu procesus Latgales pierobežā, Susāju pagasta piemērā. Pētījums balstīts uz literatūras teorētisko un kartogrāfisko materiālu analīzi, pētāmās teritorijas apsekojuma datiem un intervijās ar iedzīvotājiem iegūtās informācijas interpretāciju. Latvijā vēsturiski bijušas vairākas politiskās valdīšanas formas un arī robežas laika gaitā ir mainījušās, tāpēc pierobežas teritorijās ir notikušas apdzīvoj…
Mitrzemju apsaimniekošanas prakses un ainavas veidošanās Lādzēnu tīreļa apkārtnē
2016
Bakalaura darbā “Mitrzemju apsaimniekošanas prakses un ainavas veidošanās Lādzēnu tīreļa apkārtnē” izvērtētas mitrzemju apsaimniekošanas prakses un ainavas veidošanās 20. gs. pirmajā pusē Lādzēnu tīreļa apkārtnē, ko ietekmējusi dažādu dabas un cilvēka faktoru mijiedarbība. Pētījuma ietvaros aplūkota mitrzemju apgūšanas vēsture un ietekme uz ainavu. Galvenais uzsvars darbā ir uz vietas studijām – pielietotas kamerālās metodes (kartogrāfisko materiālu analīze, kontentanalīze, vietvārdu un pēctecību analīze), kā arī veikti lauka darbi, kuros apzināta šī brīža situācija, lai iegūtu pēc iespējas vispusīgāku informāciju par Lādzēnu tīreļa apkārtnes mitrzemju ainavas vēsturi un attīstību.
Ainavas aspekti Zemgales līdzenuma pašvaldību plānošanas dokumentos
2019
Darba mērķis ir izvērtēt ainavas aspektus Zemgales līdzenuma pašvaldību telpiskās attīstības plānošanas dokumentos. Izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzi, lai izprastu kādos kontekstos ainava tiek aplūkota novadu pašvaldību dokumentos – ilgtspējīgās attīstības stratēģija, attīstības un teritoriju plānojumos. Apkopot kādas ainavas vērtības ir atspoguļotas Zemgales līdzenuma teritoriju pašvaldību novadu dokumentos. Kā arī cik kvalitatīvi ievērojot, noteiktos reģionālos un nacionālos ainavu mērķus, savstarpēji ir pašvaldību plānošanas dokumenti.
Landscape-ecological and social aspects of natural afforestation of abandoned agricultural land
2013
Anda Ruskule LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMJU AIZAUGŠANAS AINAVU EKOLOĢISKIE UN SOCIĀLIE ASPEKTI Anotācija Promocijas darbā raksturots neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanās process Vidzemē, aplūkoti to ietekmējošie faktori, kā arī integrēti izvērtēti šī procesa ainavu ekoloģiskie un sociālie aspekti. Pirmo reizi Latvijā analizētas ainavas telpiskās struktūras izmaiņas, kas radušās, aizaugot lauksaimniecības zemēm. Pētījumā ir identificēti telpiskā rakstura un sugu sastāva ziņā atšķirīgi aizaugšanas tipi un izvērtēta to saistība ar dažādiem vides apstākļiem. Apzināts iedzīvotāju un ekspertu viedoklis par apmežošanās procesu, tā ietekmi uz ainavas un dabas daudzveidību, kā arī turpmākām izmant…
Vidzemes draudžu skolu ģeogrāfija
2018
Draudžu skolas ir īpaši īpatnējs pētāmais objekts tieši tamdēļ, ka tas vairs nepastāv. Vai arī tomēr pastāv? Starp 17. gs beigām un 20. gs. sākumu visā Vidzemē radās ēku tīkls no pāri 60 skolām, kuras vēl mūsdienās vidzemnieki identificē kā draudzes skolas. Lai arī tās nav daļa no nacionālā diskursa, tomēr tās ir viens no mūsu nācijas un ainavas būvķieģeļiem, tamdēļ jo īpaši svarīgi ir tās identificēt un izprast. Saprotot lielo potenciālu, ko sniedz izkopta ainava, ir svarīgi skolas kontekstualizēt arī ainavas kontekstā. Atceroties, ka pētāmais objekts, mūsdienās ir tikai vēstures un ainavas subjekts, respektīvi pakļaujas procesiem, tā vietā, lai būtu objekts un tos radītu, to izpētei ir jā…