Search results for "Akadēmiskā bibliotēka"
showing 10 items of 100 documents
Latvijas un ārvalstu studējošo priekšstati par akadēmisko bibliotēku un no tiem izrietošā studējošo uzvedība: Rīgas Stradiņa universitātes piemērs
2018
Maģistra darba temats ir „Latvijas un ārvalstu studējošo priekšstati par akadēmisko bibliotēku un no tiem izrietošā studējošo uzvedība: Rīgas Stradiņa universitātes piemērs”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot un salīdzināt RSU Latvijas un ārvalstu studējošo priekštatus par bibliotēku un no tiem izrietošo studējošo uzvedību bibliotēkā. Maģistra darba teorētisko pamatojumu veido konstruktīvisma un mentālo modeļu teorijas. Datu ieguvei tika izmantota anketēšana, fokusgrupu diskusijas, daļēji strukturētās intervijas. Pēc pētījuma rezultātiem var secināt, ka Latvijas un ārvalstu studējošo priekštati ir atšķirīgi: Latvijas studējošo vidu dominējošais priekštats par bibliotēku ir saistīts ar grāmatām,…
Herder’s Rezension meiner Schrift
1797
Noraksts, Garlība Merķeļa rokraksts. Piezīmes par Merķeļa tulkojumu Hume’s und Rousseau’s Abhandlungen über den Urvertrag. Nebst einem Versuch über Leibeigenschaft den Liefländischen Erbherren gewidmet, Erster [und Zweiter Theil], Leipzig 1797. Beigās Merķeļa piezīme par Hume’s Essays [David Hume, Essays, Moral, Political, and Literary, Vol. 1-2, London 1758) un Rousseau’s Contract social [Jean-Jacques Rousseau, Du contrat social ou Principes du droit politique, Paris 1762].
Brief an Garlieb Helwig Merkel nach Weimar
1797
Autora rokraksts, vācu, franču un latīņu val. Vēstule sūtīta Merķelim uz Veimāru. Zoime nožēlojot savu paviršību, jo pēdējo reizi rakstījis Merķelim pirms trim mēnešiem. Zoimem esot skumji, ka Merķelis nolēmis atteikties no medicīnas. Viņš norāda, ka Merķeļa “dzīves instruments” esot nedaudz noskaņojies. Merķelim esot jārūpējas, lai viņš justos labi un būtu apmierināts ar dzīvi. Zoime raksta, ka “majors” [1794. gadā ievainotais Muromcevs, kuru viņam bija jāpavada ceļā uz Leipcigu] esot atvadījies un devies uz Maskavu. Zoime piemin ģenerāļa apsolījumu [par pensiju Zoimem], kas arvien kavējoties. Tāpēc bijis jāraksta feldmaršalam un tikšot rakstīts arī Krievijas imperatoram. Zoime saņēmis daž…
Brief an Garlieb Helwig Merkel
1797
Autora rokraksts, vācu, latīņu un grieķu val. Garlība H. Merķeļa piezīme 3. lpp. apakšā ar sarkanu tinti par Hume’s, Rousseau’s un „Die Letten” dedikāciju (veltījumu). Grass saņēmis Merķeļa vēstuli dienā, kad uzzinājis par sava tēva nāvi. Merķelis bieži pieminēts Grasa un viņa drauga J. V. Krauzes (Krause) sarunās. Viņa grāmata [„Die Letten“], ko Krauze iedevis lasīt, pārspējot visas cerības. Kamēr Merķelis ir Vācijā, Grass vēlētos to aicināt viesos pie viņa uz Šveici. Grass paskaidro, kāpēc pametis Vidzemi. Autors mudina Merķeli turpināt rakstīt un izdot darbus, neskatoties uz aso kritiku un nosodījumiem. Grass ar Krauzi plānojot aprīlī doties uz Romu, aicina Merķeli pievienoties. Grass vē…
Brief an Garlieb Helwig Merkel
1796
Autora rokraksts. Zontāgs raksta Merķelim pēc tam, kad pirms trim mēnešiem saņēmis manuskripta „Latvieši” [Die Letten, vorzüglich in Liefland, am Ende des philosophischen Jahrhunderts. Ein Beytrag zur Völker- und Menschenkunde, Leipzig 1797] ievadu. Rakstītājs saprot, ka no viņa sprieduma par manuskriptu būs atkarīgs Merķeļa viedoklis par Zontāgu. Viņš Merķelim pateicas par draudzīgo delikātumu – par to, ka tas viņu nekompromitē ar sadarbību pie Merķeļa darba. Zontāgs pilsonisku un morālu apsvērumu dēļ atturas no līdzdalības, jo katrs drīkstot un varot to, ko tā stāvoklis pieļaujot. Zontāgs šaubās, vai vajag Merķeļa grāmatu dotajā laikā – 1796. gadā, iespiest. Droši vien tas tikšot īstenots…
Катя в моих воспоминаниях : [памяти Екатерины Юрьевны Гениевой (1946-2015), бывшего генерального директора Всероссийской государственной библиотеки и…
2016
Garlībs Helvigs Merķelis (1769-1850). Merķeļa kolekcija
2017
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas Garlība Helviga Merķeļa (1769-1850) rokrakstu kolekcijas apraksts
Bibliotēka kā vieta mācību darbam
2021
Bakalaura darba tēma ir “Bibliotēka kā vieta mācību darbam”, kurā tiek pētīti studentu akadēmisko bibliotēku lietošanas paradumi. Šī pētījuma mērķis ir noteikt, kas ietekmē studentu mācīšanās paradumus un došanos uz akadēmisko bibliotēku mācīties vai veikt ar pētniecību saistītas aktivitātes. Šajā darbā tika izmantota aksioloģijas jeb vērtību teorija, bibliotēku un informācijas zinātnei atbilstošā kontekstā. Galvenā pētniecības metode ir anketēšana, to papildinot ar interviju. Galvenie rezultāti parāda to, ka bibliotēku lielākoties izmanto, lai mācītos vai studētu. Studenti labprātāk dodas mācīties uz bibliotēku grupās, nevis individuāli. Akadēmisko bibliotēku darba laiks Latvijā tika novēr…