Search results for "Aristote"
showing 10 items of 174 documents
Runas Tacita vēsturiskajā biogrāfijā Agrikola (rētoriskā analīze)
2018
Bakalaura darba tēma ir Runas Tacita vēsturiskajā biogrāfijā Agrikola (rētoriskā analīze). Šī darba mērķis ir runās Tacita vēsturiskajā biografijā Agrikola izpētīt rētorikas teorētisko nostādņu izmantojumu, par pamatu ņemot Aristoteļa darbu Rētorika. Teorētiskajā daļā apkopotas Aristoteļa teorētiskās pamatnostādnes, kā arī sniegts vēsturiskās biogrāfijas Agrikola raksturojums, darba sarakstīšanas laika vēsturisko notikumu un Tacita pasaulredzējuma kontekstā. Praktiskajā daļā runas tiek analizētas par pamatu ņemot Aristoteļa teorētiskās pamatnostādnes; pārliecināšanas līdzekļu aspektu. Darba gaitā apskatīts kā atklājas runātaja raksturs, kādas emocijas runātājs rada auditorijā, kā pārliecinā…
Pārnesums Aristoteļa "Rētorikā"
2021
Bakalaura darbā pētīts aristoteliskās metaforas jeb pārnesuma jēdziens un izpratne Aristoteļa “Poētikā” un “Rētorikā”, kā arī ieskicēta pārnesuma veidošanas un funkcionēšanas paradigma. Aplūkojot un izpētot nozīmīgākās jauno laiku metaforas teorijas, tās pretstatītas Aristoteļa spriedumiem. Apkopojoši secināts, ka Aristotelim pārnesums ir sarežģītāks fenomens nekā mūslaiku metaforas izpratne – vienkārši veidota līdzība uz atbilsmes pamata. Mūslaiku autoru – Meksa Bleka (Max Black), Aivora Armstronga Ričardsa (Ivor Armstrong Richards), Pola Rikēra (Paul Ricœur) – traktējumā metaforas jēdziens gan sašaurinājies, gan arī paplašinājies attiecībā pret Aristoteļa pārnesumu, un var skaidri teikt, …
La verità persuasiva. Osservazioni su eikos
2005
Osservazioni introduttive a "Congetture e Approssimazioni. Forme del sapere in Aristotele"
2011
DIALETTICA DELLA VIOLENZA. SUL RAPPORTO TRA COERCIZIONE RAZIONALE E IRRAZIONALE
2010
Traduzione del testo tedesco di M. StaedtlerDialektik der Gewalt. Über das Verhältnis von rationalem und irrationalem Zwang su Giornale di Metafisica
La voce e il cuore: un giallo nella storia delle teorie fonetiche
2008
A partire dalla tradizione galenica, ed in particolare dal De Placitis Hippocratis et Platonis, il saggio ricostruisce una teoria fonetica secondo cui la voce proviene dal cuore, da Galeno attribuita agli Stoici. Il saggio dimostra che la paternità della teoria è in realtà da attribuire ad Aristotele; e si sofferma in seguito sul perché Galeno non la attribuisca ad Aristotele, e più in generale sulla ricezione dell''opera dello Starigita da parte del medico di Pergamo.
tre modelli di produzione della voce: Ippocrate, Aristotele e Galeno
1995
Il contributo mette a confronto i modeli di priduzione della voce e del linguaggio ricostruiti, rispettivamente, a partire dai tre corpora delle opere attribuite ad Ippocrate, Aristotele e Galeno. I primi due autori sono esponenti del cosiddetto 'monocentrismo biologico' (Vegetti). I modelli biologici più antiche in Grecia concetravano infatti tutte le funzioni vitali in un unico organo: il cervello (Ippocrate) o il cuore (Aristotele9: Dunque, coerentemente, in Ippocrate il cervello è l'organo in cui ha sede la vita, da cui proviene la voce e che sovraintende al pensiero. La medesima funzione è svolta in Aristotele dal cuore. Galeno, autore tardoantico, è fieramente avverso al monocentrismo…
L’Aristote de Patocka. Étude critique de J. Patocka, Aristote, ses devanciers, ses successeurs
2012
International audience
Le jeu causal dans la Politique d’Aristote : eidétique et typique
2011
International audience
Le premier manifeste du structuralisme linguistique : le chapitre 20 de la Poétique d’Aristote
2013
International audience; 'Structuralisme' est un terme qui a beaucoup de significations. Ici, je vais employer le terme ‘structure’ dans la signification générale, rappelée par Christian Puech dans son Introduction, de “système de systèmes de valeurs”. L’idée que les langues sont des systèmes de systèmes de valeurs ne nait ni avec Saussure ni avec Troubetskoy ou Jakobson. Il s’agit d’un point de vue qui est apparu plusieurs fois dans l’histoire de la pensée et qui, pourtant, autant de fois a été oublié. Je vais donner quelques-unes des preuves qui montrent qu’Aristote a été parmi les premiers à penser que la langue verbale est justement un système de systèmes de valeurs.