Search results for "BIOLOĢIJA"

Losupes lejteces veģetācijas ģeogrāfiskā un ekoloģiskā analīze

2013

Nogāžu un gravu meži ir Eiropas īpaši aizsargājamie meža biotopi, kas norāda uz to apdraudētību ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Biotops iekļauts 1992. gada Eiropas Savienības direktīvā 92/43/EEK ’’Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību’’. Nogāžu un gravu mežus ietekmē ne tikai reljefs, bet arī mikroklimats, kas veicina lielu bioloģisko daudzveidību. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt veģetācijas ģeogrāfiskās un ekoloģiskās īpatnības nogāžu un gravu mežā. Lai to noskaidrotu, bakalaura darba pētījumam izvēlēta dabiska, cilvēka maz ietekmēta teritorija Ventas pietekas Losis krastā. Pētījums veikts Losupes lejtecē, Kalnos 2011. un 2012. gada jūnijā. Lauka darbu veikšanā i…

Abiotisko vides faktoru ietekme uz cianobaktēriju attīstību

2011

„Abiotisko vides faktoru ietekme uz cianobaktēriju attīstību” Fitoplanktons ir primārās produkcijas nodrošinātājs ūdens ekosistēmās. Aļģes no ūdenī uzņemtajām izšķīdušajām neorganiskajām vielām ar fotosintēzes palīdzību spēj saražot organiskās vielas, kas ir pamats ekosistēmas funkcionēšanai. Fitoplanktona attīstību un augšanu būtiski ietekmē abiotiskie faktori. Temperatūra nosaka šūnu augšanas ātrumu, apgaismojums vajadzīgs fotosintēzes procesā, barības vielas piedalās šūnu metabolisma procesos, ūdens vides sāļums un pH nosaka sugu izplatību. Šiem abiotiskajiem faktoriem mijiedarbojoties, ir iespējams panākt maksimālo biomasas pieaugumu. Par darba mērķi tika izvirzīts- noteikt apgaismojuma…

No pieauguša cilvēka taukaudiem izdalītu cilmes šūnu raksturošana dažādās pasāžās, izvērtējot virsmas marķieru ekspresijas un diferenciācijas potenci…

2013

Mūsdienās mezenhimālo cilmes šūnu(MCŠ) potenciālais pielietojums medicīnā dažādu slimību ārstēšanai strauji palielinās. Lai pierādītu, ka iegūtā šūnu populācija ir MCŠ, tām jāekspresē noteikti virsmas marķieri un jāspēj diferencēties par adipocītiem, osteocītiem un hondrocītiem in vitro. Šī darba mērķis bija pārbaudīt no taukaudiem izdalītu cilmes šūnu (ADSC) virsmas marķieru ekspresiju un diferenciācijas potenciālu dažādās pasāžās. Specifisku virsmas marķieru gēnu CD19, CD29, CD34, CD44, CD45, CD73, CD90, CD105 un HLA-DRA ekspresijas analīzes veikšanai tika izdalīta totālā RNS no ADSC pasāžām un veikta kDNS sintēze, kas tika izmantota RT-PCR un q-RT-PCR metodēs. Papildus tika veikta ADSC d…

5’GCGC un 5’CGCG pārkares galus saturošu DNS oligonukleotīdu elektroforētiskās īpašības un vizualizācija atomspēka mikroskopā

2014

Darbā tika apskatīta DNS ar 5’GCGC un 5’CGCG vienpavediena pārkares galu atkarīga migrācija poliakrilamīda gēla elektroforēzē un to saistīšanās efektivitātes noteikšana uz vizlas un grafēna virsmu ar atomspēku mikroskopu. Darbs pierādīja, ka pastāv oligonukleotīdu 5’GCGC un 5’CGCG vienpavediena pārkares galu un cilpu saturošo oligonukleotīdu atkarīga migrācijas anomālija. Oligonukleotīdu migrācija ir atkarīga no izmantotās temperatūras, gēla koncentrācijas un pievienotajiem joniem. Oligonukleotīdu saistīšanās efektivitāte ar vizlas virsmu ir atkarīga no: vienpavediena pārkares gala, cilpu saturošajiem oligonukleotīdiem un magnija jonu klātbūtnes. Atslēgas vārdi: DNS, elektroforēze, atomspēk…

Seroģenētiskās izmeklēšanas loma celiakijas diagnostikā

2014

Darbā gaitā izvērtēta kombinētas seroloģiskās un ģenētiskās secīgas izmeklēšanas loma celiakijas diagnostikā, kā arī noteikta celiakijas sastopamība Latvijas populācijā, ņemot vērā seroloģisko un ģenētisko izmeklējumu rezultātus. Metodes: Celiakijai raksturīgās antivielas tika noteiktas 1443 pacientiem. 43 seropozitīvajiem veikta arī celiakijas genotipa noteikšana. Aptuveni piecas reizes vairāk seronegatīvajiem paraugiem arī tika noteikts HLA-DQ genotips. Rezultāti: Ar seroģenētisko metodi noteiktā celiakijas prevalence Latvijas populācijā ir no 0,28% līdz 1,25%. Rezultāti atkarīgi no aprēķinos izmantotajiem kritērijiem, taču visprecīzāk noteiktā ir 0,42%.Viltus pozitīvi seroloģisko testu r…

Lazdonas grupas ezeru kaskādes autotrofo organismu strukturālās izmaiņas antropogēnās ietekmes rezultātā

2013

Pētījuma mērķis ir izpētīt Lazdonas grupas ezeru autotrofo organismu sabiedrības un to izmaiņas savstarpēji saistītā hidroekosistēmā antropogēnās ietekmes rezultātā. Pēc 2012. gada vasarā veiktā pētījuma konstatēts, ka Viļvānu ezerā, Baltiņā un Starpezerā visbiežāk sastopamās makrofītu sugas ir Lemna minor, Nuphar lutea, Nymphaea spp., Phragmites australis, Potamogeton natans un Typha angustifolia, savukārt no fitoplanktona sugām dominēja Planktolyngbya limnetica un Cylindrospermopsis raciborskij, kas liecina, ka pētītajos ezeros ir augsta biogēno vielu koncentrācija. Caurmērā apskatot autotrofo organismu sastāvu, virzienā no Viļvānu ezera uz Starpezeru pieaug fitoplanktoma biomasa un makro…

MtDNS replikācijas un heteroplazmijas molekulāri ģenētiskā izpēte cilvēka novecošanā

2014

Mitohondriji ir iesaistīti dažādos šūnu dzīvības procesos, tai skaitā ATP sintēzē un programmētā šūnu nāvē. DNS polimerāze γ ir vienīgā cilvēka mitohondriālo DNS replicējošā polimerāze. Tās ir saistīta ar mtDNS heteroplazmijas rašanos, novecošanu un mitohondriālajām patoloģijām. Darbā “MtDNS replikācijas un heteroplazmijas molekulāri ģenētiskā izpēte cilvēka novecošanā” pētīti 165 DNS paraugi no veseliem cilvēkiem trīs vecuma grupām. Šiem paraugiem noteiktas mtDNS haplogrupas un sekvenēti polimerāzes γ kodējošā gēna POLG otrais līdz septītais eksoni. Netika atrasta statistiski nozīmīga haplogrupu piederības ietekme uz mtDNS heteroplazmijas attīstīšanos un dzīvildzi. Tikai vienam no 165 para…

Laima slimības diagnostikas testu izvertejums un jaunu serodiagnostisku marķieru meklējumi

2014

Sugai raksturīgās smaržas atpazīšana divām stepes strupastu sugām (Microtus socialis un Microtus paradoxus) un to hibrīdiem

2013

Darba mērķis bija noskaidrot strupastu sugu un pasugu spēju atšķirt sugai specifisku smaržu un atpazīšanas spējas iedzimšanas specifiku starpsugu un starppasugu hibrīdiem. Pētījumi veikti ar sugu Microtus paradoxus un sugas Microtus socialis pasugām M.s.socialis un M.s.nikolajevi un to hibrīdiem, kas iegūti izmantojot eksperimentālo hibridizāciju. Tika novērota sugu indivīdu un hibrīdu reakcija uz savas sugas un vecāku sugu smaržu paraugiem, ar χ2 testu pārbaudīta atšķirība no teorētiski paredzamā smaržu izvēles sadalījuma. Pētījuma rezultāti rāda, ka sugu un pasugu indivīdu labi spēj atšķirt savas sugas vai pasugas smaržu un to izvēlas vairumā no eksperimentiem. No tā secināts, ka, ar smar…

Mūžzaļo lielziedu rododendru apstrādes ar endofītiem in vitro ietekme uz rizoģenēzi ex vitro

2014

Darba “Mūžzaļo lielziedu rododendru apstrādes ar endofītiem in vitro ietekme uz rizoģenēzi ex vitro” mērķis bija noskaidrot endofītisko sēņu ietekmi uz mūžzaļo lielziedu rododendru mikrospraudeņiem in vitro un ex vitro. Pētījuma gaitā veica mūžzaļā rododendra ‘Babītes Lavanda’ mikrodzinumu apstrādi ar endofītiskajām sēnēm in vitro, kā arī apstrādi in vitro pirms pārstādīšans ex vitro. Veica pigmentu analīzes un mikrodzinumu stumbra histoloģisku izpēti. Rezultātā izdevās konstatēt, ka Acremonium sp. sēnes ir latenti biotrofi, kas izraisa mikrospraudeņu bojāeju. Mortierella sp. ir endofīts pēc definīcijas, bet rizoģenēzes procesus neietekmē. Calcarisporium arbuscula ir endofīts pēc definīcija…