Search results for "Baltija"

Alma Mater: 2013/ Rudens

2013

Mārcis Auziņš. Vienīgā Latvijas Universitāte - par izcilību izglītībā un zinātnē; Andra Čudare. Jānis Stradiņš un Mārcis Auziņš: kultūra zinātnē un zinātne kultūrā; Anete Enikova. Pretī akadēmiskajām zināšanām ar ielu sportu asinīs – Ghetto Games stipendiāti; LU Preses centrs. Piepūšamā kinoteātrī uzzini par klimata pārmaiņām Baltijā; Jeļena Poļakova. LU Ērģeles tapa par ziedojumiem – nu laiks tās atjaunot; Andra Čudare. Izcilnieki jeb kad 8 ir slikta atzīme; Indra Gleizde. Latvijas datorzinātniekus pazīst arī pasaulē; Laboratorijās izstrādātos skaistumkopšanas līdzekļus izmēģina brīvprātīgie; Gita Siliņa. Atmiņu pētnieku piedzīvojumi; LU Preses centrs. Iepazīs studijas no skolas brīvajā la…

Neuer Entwurf eines Credit Reglements für die Güter Besitzer in Livland: mit Erlaubniß des Herrn Civil-Gouverneurs

1802

Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: Referātu tēžu krājums

2016

Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: referātu tēžu krājums (Rīga, 2014.gada 31.janvāris)

2014

Rīgas līča un Baltijas jūras zooplanktona daudzgadīgā dinamika un to kontrolējošie vides faktori

2005

Baltijas jūras sedimentu ekoloģiskā kvalitāte un to potenciāla ietekme uz sānpelžu attīstību

2017

Mūsdienās aktualizējies jautājums par sedimentu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanas metodēm. Ekotoksikoloģiskie pētījumi kopumā raksturo Baltijas jūras sedimentu ekoloģisko kvalitāti kā “labu”/“vidēju” (attiecīgi 52% un 25%), salīdzinoši labāku sedimentu kvalitāti uzrādot Botnijas jūrā un Rīgas līcī, bet pārsniegtu labas vides kvalitātes robežu (>GES) - Somu līcī, Gdaņskas līcī un Belta jūrā. Biotestu standartsugām (Monoporeia affinis, Corophium volutator un Hyalella azteca) un darbā rekomendētajām sugām (Bathyporeia pilosa, Pontogammarus robustoides un Gmelinoides fasciatus) novērojama atšķirīga jutība potenciāli piesārņotu Baltijas jūras sedimentu klātbūtnē, kas norāda uz būtiski atšķirīgu…

Plekstes (Platichthys flesus L) agrīno attīstības stadiju bioloģiskais raksturojums Baltijas jūras centrālajā daļā

2014

ANOTĀCIJA Ustups, 2013. Plekstes (Platichthys flesus L.) agrīno attīstības stadiju bioloģiskais raksturojums Baltijas jūras centrālajā daļā. Plekstu ihtioplanktona daudzumu Baltijas jūras centrālajā daļā nosaka nārsta bara lielums un hidroloģiskie apstākļi. Plekstu mazuļu skaitu piekrastes zonā būtiski ietekmē ūdens temperatūra, mēnesis un vēja virziens. Strauja šāgadeņu augšana novērojama līdz septembrim, bet viengadniekiem no pavasara līdz novembrim. Irbes šauruma piekraste ir labvēlīga dzīvotne plekstu mazuļiem, ko nosaka smilšainās seklūdens zonas, daudzveidīgie barošanās objekti un ģeogrāfiskais novietojums attiecībā pret nārsta vietu. Plekstes mazuļu plašais barības spektrs samazina b…

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstības tendences Baltijas valstīs

2019

Diplomdarba tēma ir „Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstības tendences Baltijas valstīs”. IKT nozare kļūst arvien svarīgāka ekonomikā un mūsu dzīvēs kopumā. IKT nozare pasaulē aktīvi attīstās un piesaista arvien vairāk speciālistu to pētīšanai. Lai arī IKT nozare Baltijas valstīs attīstās un ar katru gadu tās rādītāji kļūst labāki, tomēr tie ir tālu no Nīderlandes un Vācijas rādītājiem. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kādas ir IKT nozares attīstības tendences Baltijas valstīs, kā arī kāds ir Latvijas IKT nozares pašreizējais stāvoklis un kādas ir tās attīstības iespējas. Darba mērķis ir noskaidrot Latvijas IKT sektora pašreizējo stāvokli Baltijas valstu kontekstā un iz…

Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības nākotnes perspektīvas

2020

Bakalaura darba nosaukums: “Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības nākotnes perspektīvas”. Par darba mērķi tika izvirzīts noskaidrot kā izvēlētās ilgtspējīgās attīstības dimensijas – ekonomikas, vides un inovāciju darbojas Baltijas jūras reģionā un kāda ir to ietekme uz reģiona ilgtspējīgu attīstību. Par darba hipotēzi tika izvirzīts: Baltijas jūras reģiona valstu atšķirīgie ilgtspējīgas attīstības dimensiju un indikatoru rādītāji kavē Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību. Lai apstiprinātu vai noliegtu izvirzīto hipotēzi darbā tika uzstādīti sekojoši uzdevumi: •Apzināt ilgtspējīgas attīstības principus un konceptuālās interpretācijas; •Apzināt ilgtspējīgas attīstības dimensi…

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "Valodas reģionālie varianti": tēzes, 2022. gada 22.–23. f…

2022

Tēžu krājumā apvienotas LU Latviešu valodas institūta rīkotās akadēmiķa Jāņa Endzelīna (1873–1961) 149. dzimšanas dienas atcerei veltītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, kuras iesnieguši 36 konferences dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Akadēmiķa atceres konferences tiek rīkotas jau kopš 1963. gada. 2022. gada 22.–23. februāra konference “Valodas reģionālie varianti” tika veltīta dialektoloģijai. Konferences tēžu krājums ietver pētījumus par dialektiem, izloksnēm un valodas paveidiem – valodu, ko runā pagastos, novados un plašākos reģionos. The collection of abstracts comprises 33 summaries of papers presented in the International Scientific Conference „Regional Vari…