Search results for "Baltijas jūra."
showing 10 items of 128 documents
Internacionalizācijas attīstība augstākās izglītības jomā, izmantojot nacionālos un ES fondus: Latvija un Zviedrija 2014-2017
2018
Latvija 1999. gadā uzsāka virzību internacionalizācijas attīstībā augstākajā izglītībā, kad augstākajā izglītībā tika ieviests Boloņas process. Pievienošanās Eiropas Savienībai veicināja robežu atvēršanu ar valstīm Eiropā. Tas veicināja jaunas sadarbības formas un dažādu programmu izveidi starp valstīm dažādās jomās. Tomēr Zviedrijā internacionalizācija augstākās izglītības jomā ir attīstījusies citādākā tempā, nekā Latvijā. Maģistra darba mērķis ir izpētīt un izvērtēt internacionalizācijas attīstību Latvijā un Zviedijā augstākās izglītības jomā, izmantojot nacionālos un ES fondus, kā arī identificēt faktorus, kas Latvijai būtu jāatīsta augstākās izlītības internacionalizācijas attīstībā. L…
Māsu izglītības internacionalizācija Baltijas jūras reģionā
2015
Universitāšu internacionalizācija kalpo kā centrālā attīstības koncepcija mūsdienu augstākās izglītības vidē. Internacionalizācijas stratēģiju izveide un ieviešana ir augstākās izglītības iestāžu reakcija uz globalizācijas tendencēm. Lai izprastu iepriekšminēto procesu sākumu māsu izglītībā Baltijas valstīs, šis darbs pēta vairākus post-padomju augstākās izglītības reformu aspektus, jo tas palīdz novērot izejas pozīciju un pašreizējo māsu izglītības internacionalizācijas līmeni. Studentu mobilitāte starp augstākās izglītības iestādēm ir visbiežāk piemērotais mērījums, lai novērtētu universitātes internacionalizācijas līmeni. Darbā tiek aplūkota ienākošo un izejošo māszinību studentu mobilit…
Apaļā jūrasgrunduļa Neogobius melanostomus invāzijas novērtējums Baltijas jūras Latvijas dienvidrietumu piekrastē
2016
Pētījumā veikts apaļā jūrasgrunduļa invāzijas novērtējums Baltijas jūras Latvijas dienvidrietumu piekrastē, balstoties uz piekrastes zivju mazuļu uzskaitēm (1998. – 2014.), zinātniskās tīklu kontrolzvejas (2010. – 2015.) un piekrastes rūpnieciskās nozvejas (2006. – 2015.) statistikas datu analīzi. Vislielākā apaļā jūrasgrunduļa koncentrācija sastopama Baltijas jūras Latvijas Dienvidrietumu piekrastē, uz ko norāda augstās rūpnieciskās nozvejas Nīcas pagastā, kas pēdējos gados sastāda no 48 līdz 77% no kopējās apaļā jūrasgrunduļa nozvejas Latvijā. Šajā piekrastes reģionā apaļajam jūrasgrundulim ir augsts ekonomiskais potenciāls. Pēdējos gados pasliktinājusies pieaugušo apaļo jūrasgrunduļu kon…
Apaļā jūrasgrunduļa Neogobius melanostomus izplatību ietekmējošie faktori Baltijas jūrā
2022
Apaļais jūrasgrundulis ir viena no invazīvākajām zivju sugām pasaulē, jo tā ir ieņēmusi un stabilizējusi savu populāciju gan Baltijas jūrā, gan Ziemeļamerikas ūdenstilpēs. Lai saprastu, kas ir šīs sugas izplatības ietekmējošie faktori, tika apkopota un analizēta informācija no zinātniskajām uzskaitēm un literatūras. Tika salīdzināti vairāki faktori, kas ietekmē apaļo jūrasgrunduļu izplatību Baltijas jūrā, kā arī tika izveidots dzīvotņu piemērotības prognozes modelis. Tika secināts, ka ārpus dabīgā izplatības areāla šī zivju suga apdzīvo atšķirīgākus biotopus. Pētniecisko uzskaišu dati liecina, ka skaitliski lielākas invazīvās zivs sugas populācijas ir Dānijas, Vācijas un Polijas piekrastes …
Baltijas jūru piesārņojošo atkritumu monitoringa programmas izvērtējums Latvijā
2016
Pētījumā analizēta jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa sistēma Latvijā un sniegti ieteikumi tās uzlabošanai, lai pēc iespējas efektīvāk sniegtu nepieciešamo informāciju jūras piesārņojošo atkritumu problēmas samazināšanai Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Kopš 2012. gada īstenotā nodibinājuma “Vides izglītības fonds” pludmaļu monitoringa programma analizēta saistībā ar izvēlēto monitoringa vietu skaitu un novietojumu, monitoringa veikšanas biežumu un laiku, atkritumu vienību klasifikāciju un uzskaites metodiku, programmas koordinēšanu, kā arī iegūtās informācijas uzglabāšanu un izmantošanu komunikācijā. Analīzes rezultātā sniegti ieteikumi, kas salāgo nepieciešamību izpildīt Eiropas S…
Mikro- un mezoplastmasas piesārņojums Baltijas jūras un Rīgas līča Latvijas piekrastes pludmales zonā
2022
Maģistra darbā ir aprakstīta mikroplastmasa un tās ietekme uz apkārtējo vidi un dzīvajiem organismiem. Tiek iepazīti dažādie mikroplastmasas veidi, kā arī apskatīti līdzīgi pētījumu piemēri no citām valstīm. Darba eksperimentālā daļa realizēta laikā no 2021. gada maijam līdz 2021. gada augustam. Tika ievākti 68 mikro- un mezoplastmasas paraugi, 25 granulometrijas paraugi, 25 tukšie jeb kvalitātes kontroles paraugi Baltijas jūras un Rīgas līča Latvijas piekrastes pludmales zonās. Darba ietvaros mikroplastmasas paraugi tika grupēti, kartēti un analizēti, lai noskaidrotu sakarības starp piesārņojuma daudzumu un teritorijas izmantošanas rekreācijā intensitāti.
Ķīnas politiskā un ekonomiskā interese Baltijas jūras reģionā
2020
Bakalaura darba tēma ir “Ķīnas politiskā un ekonomiskā interese Baltijas jūras reģionā”. Darba mērķis ir izpētīt Ķīnas politiskās un ekonomiskās intereses Baltijas jūras reģionā, kā arī aplūkot kādi iekšēji un ārēji faktori varētu būt vadījuši līdzšinējo Ķīnas pieeju šajā reģionā. Par darba teorētisko bāzi tiks izmantota sinerģija starp defensīvā neoreālisma un konstruktīvisma teorijām, autoram tā cenšoties parādīt gan materiālos, gan ideoloģiskos apsvērumus Ķīnas rīcībai un interesēm.
Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas "Nida-Pērkone" akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis
2020
Šajā darbā tiek pētīta akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis aizsargājamajā jūras teritorijā ‘’Nida-Pērkone’’, kas atrodas Latvijas R piekrastē. Lai noteiktu biotopu funkcionēšanu un ekoloģisko stāvokli, tika ievākti makrobentosa paraugi un veikti zemūdens video uzņēmumi. Atkarībā no dziļuma iespējams novērot makrobentosa sugu mainību un izplatību. Pētījumā novērtēts bentosa pārklājums ar cieto substrātu noteiktajā teritorijā. Iegūta sakarība starp makrobentosa sugu daudzveidību atkarībā no substrāta un izpētīta savstarpēja sugu simbioze. Iegūtie dati salīdzināti ar 2006.gada LHEI iegūtajiem datiem.
Jūras un sauszemes funkcionālā sasaiste: Rīgas brīvostas plānošanas piemērs
2015
Ekonomisko aktivitāšu un to negatīvās ietekmes pieaugums uz dabas vērtībām jūrā un citiem jūras telpas un piekrastes teritorijas izmantošanas veidiem veicina konfliktsituāciju rašanos Baltijas jūras teritorijā. Lai novērstu jūras un sauszemes teritoriju izmantošanas veidu sadursmi, ir būtiski koordinēt un saskaņot gan jūras, gan ostas, kā arī ostas - pilsētas plānošanas telpu prioritātes un attīstības mērķus. Maģistra darba mērķis ir izstrādāt plānošanas priekšlikumus sauszemes un jūras funkcionālo konfliktu risinājumiem Rīgas brīvostā un tai piegulošajā teritorijā. Maģistra darbā tika noteikti galvenie saimnieciskie darbības virzieni Rīgas brīvostā un tai piegulošā teritorijā, kā arī veikt…
Eiropas un Baltijas plekstu Platichthys flesus un P. solemdali atšķirtspējas novērtēšana, balstoties uz morfoloģiskajām pazīmēm
2020
Iepriekš tika uzskatīts, ka plekstei ir divas vairošanās stratēģijas – ar pelaģiskiem un bentiskiem ikriem. 2018. gadā, balstoties uz ģenētiskiem pētījumiem, konstatēja, ka tās tomēr ir atšķirīgas sugas. Iepriekš raksturotā Eiropas plekste (Platichthys flesus) nērš pelaģiskus ikrus, kuru attīstībai nepieciešams 11 ‰ sāļums. Bentiski nārstojošo sugu nodēvēja par Platichthys solemdali, un tās ikru attīstībai nepieciešams mazāks sāļuma līmenis (aptuveni 7 ‰). Tā kā Latvija ir viena no valstīm ar lielāko plekstes nozveju un potenciāli varētu būt sastopamas abas sugas, būtu nepieciešams noskaidrot, kura no plekstu sugām (vai arī abas) ir sastopamas Latvijas ūdeņos. Tas arī būtu nozīmīgi, veicot …