Search results for "Bk"
showing 10 items of 151 documents
Szybkie życie, szybkie jedzenie i czy warto (trzeba) pędzić? Refleksje
2019
Darba stāvokļa sēdus pozas ergonomika biroja darbiniekiem un veselības veicināšanas pasākumi.
2020
Darbā ir izklāstīti ergonomiskie risinājumi un to lietošana biroja darbā. Ieteikti risinājumi, uzlabojumi darbinieku veselības veicināšanai biroja darbā.
ANALYTICAL PROCEDURES FOR THE DETERMINATION OF TRACE AMOUNTS OF XENOBIOTICS IN ENVIRONMENTAL WATER SAMPLES
2016
Wciąż wzrastające zanieczyszczenie środowiska związane z działalnością człowieka stanowi poważny problem ekologiczny współczesnego świata. Ksenobiotyki to substancje obce i potencjalnie szkodliwe dla organizmów żywych. Obecność niektórych z nich w środowisku wodnym może nieść za sobą poważne konsekwencje. Do najbardziej niebezpiecznych należą antybiotyki oraz pestycydy. Rozwój nauki i techniki umożliwił kontrolowanie tych substancji w środowisku naturalnym. Oznaczanie śladowych ilości ksenobiotyków w próbkach wód środowiskowych jest złożonym procesem, wymagającym zastosowania odpowiedniej metody ekstrakcyjnej i analitycznej. Złożoność matrycy oraz obecność substancji współobecnych stanowi d…
Ienākumu nevienlīdzības ietekme uz subjektīvo labklājību
2022
Bakalaura darba autore ir Lāsma Mičerevska. Bakalaura darba tēma ir “Ienākumu nevienlīdzības ietekme uz subjektīvo labklājību”. Tēmas aktualitāti var pamatot ar faktu, ka ienākumu nevienlīdzība pasaulē pēdējo gadu laikā ir pieaugusi, kamēr pasaules bagātākie iedzīvotāji turpina pelnīt arvien vairāk. Darba mērķis ir, balstoties uz teorētisko informāciju, esošiem pētījumiem, statistikas datiem un personīgo kvantitatīvo pētījumu, izanalizēt ienākumu nevienlīdzības valstī saistību ar indivīda subjektīvo labklājību, un noskaidrot, kā ienākumu nevienlīdzība ietekmē subjektīvo labklājību. Pirms pētījuma veikšanas tika izvirzīta hipotēze: “Jo valstī ir lielāka ienākumu nevienlīdzība, jo zemāks ir i…
Ergonomiskie darba vides riski un darbinieku labklājības veicināšana
2016
Aktualitāte. Maģistra darbā izvēlēts pētīt tieši ergonomiskos riska faktorus, jo tie rada ar darba vidi saistītus veselības traucējumus, kas attīstās ilgstošā laika posmā un vēlākā vecumā, līdz ar to Latvijā ļoti strauji pieaug tieši dažādu ergonomisko darba vides riska faktoru izraisīto arodslimību biežums un īpatsvars kopējā saslimstībā. Mērķis. Analizēt ergonomiskos darba vides riskus un izstrādāt vadlīnijas pētāmā grāmatnīcu tīklā nodarbināto labklājības darbā uzlabošanai. Hipotēze. Tirdzniecības jomā nodarbinātie ir pakļauti ergonomiskajiem darba vides riska faktoriem, kuri ietekmē nodarbināto veselību un labklājību. Datu avots un analīze. Darbinieku aptauja, datu analīze (SPSS), aprēķ…
Społeczne skutki zagranicznych migracji zarobkowych z terenu województwa opolskiego dla dzieci emigrantów pozostających w Polsce
2016
Artykuł podejmuje kwestię, która w literaturze przedmiotu oraz dyskursie prasowym została nazwana „eurosieroctwem”. Województwo opolskie jako region migracyjny od wielu lat zmaga się z niekorzystnymi skutkami zagranicznych wyjazdów zarobkowych. Dotyczy to zarówno zachowań migracyjnych ludności autochtonicznej, jak i nowych wyjazdów za granicę obserwowanych w województwie po akcesji do UE w 2004 r. W efekcie ponad 100 tys. mieszkańców regionu pracuje stale lub okresowo poza granicami kraju, co istotnie wpływa na wiele innych zjawisk, w tym szczególnie na strukturę demograficzną województwa. Jednakże konsekwencje te są również szczególnie dotkliwe w wymiarze mikrospołecznym. Wiążą się m.in. z…
Laika perspektīvas un subjektīvās labklājības saistība ar apzinātību
2017
Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot kā laika perspektīva un subjektīvās labklājības apmierinātības ar dzīvi aspekts ir saistīti ar apzinātību. Lai noteiktu šīs saistības, pētījumā tika izmantotas trīs Latvijā adaptētas aptaujas: Apmierinātības ar dzīvi aptauja, Zimbardo laika perspektīvas aptauja un Apzinātības piecu aspektu aptauja. Šajā pētījumā piedalījās 64 respondenti vecumā no 18 līdz 56 gadiem. Rezultāti parādīja, ka apmierinātības ar dzīvi rādītājiem ir pozitīva saistība ar visām apzinātības apakšskalām, kā arī ar kopējiem apzinātības rādītājiem; ka apmierinātības ar dzīvi rādītāji ir pozitīvi saistīti ar pozitīvās pagātnes un tagadnes hedonisma rādītājiem un negatīvi saistīti…
Personības iezīmju, subjektīvās labklājības un priekšstata par vēlamo lomu sadalījumu ģimenē saistība ar reproduktīvo uzvedību sievietēm.
2019
Darba mērķis ir noskaidrot kādas saistības pastāv starp personības iezīmēm, subjektīvo labklājību, priekšstatu par vēlamo lomu sadalījumu ģimenē un reproduktīvo uzvedību sievietēm. Pētījuma izlasi veido 585 sievietes vecumā no 40 līdz 45 gadiem. Pētījuma realizēšanā izmantotas četras metodes – “Latvijas Personības aptauja” (LPA-v3) personības iezīmju novērtēšanai, priekšstata par vēlamo lomu sadalījumu ģimenē aptauja, apmierinātības ar dzīvi skala (AADz) un pašnovērtējuma jautājumi par sievietes reproduktīvo uzvedību un reproduktīvo vēsturi. Pētījumā iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv nozīmīga pozitīva saistība starp bērnu skaitu un priekšstatu par vēlamo lomu sadalījumu ģimenē, jo vairāk …
Attieksmes pret patēriņu mikro un makro līmenī saistība ar subjektīvo labklājību
2021
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, vai tas, kāda attieksme pret patēriņu piemīt cilvēkiem, ir saistīts ar viņu subjektīvo labklājību. Tika izdalītas četras attieksmes, kas iedalās atkarībā no tā, vai attieksme ir pozitīva vai negatīva un vai attieksme pastāv mikro vai makro līmenī jeb personisku iemeslu dēļ vai sabiedrības vajadzībām. Pētījumā piedalījās 108 respondenti, no tiem 56 sevietes un 52 vīrieši. Subjektīvās labklājības mērīšanai tika izmantota Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale (SWLS), Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985). To Latvijā adaptējusi A. Upmane, 2010. gadā. Un attieksmes pret patēriņu mērīšanai tika izmantoti 13 apgalvojumi no četrām skalām…
Ocena przydatności loci barkodowych do identyfikacji gatunków roślin łąk i muraw kserotermicznych. Komunikat
2020
Analiza sekwencji kilku loci nosząca nazwę barkodingu, została wykorzystana do identyfikacji gatunków roślin występujących w środkowoeuropejskich zbiorowisk traworoślowych. W toku analizy przebadano użyteczność 14 regionów chloroplastowych i jednego jądrowego do identyfikacji gatunków. Osiem spośród nich (matK, rbcL, rpoC1, trnH-psbA, atpF-atpH, trnL, psbI-psbK i ITS) wykorzystano do stworzenia kombinacji barkodów, które umożliwiają określenie tożsamości próbki tkanki roślinnej o pochodzeniu łąkowym, bez konieczności porównania z kluczem do oznaczania roślin.