Search results for "Eiropas"

Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi, 2015

2015

Atteikums reģistrēt Rīgas Pastafariānisma draudzi reliģisko organizāciju reģistrā kā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums: domu un pārliecības…

2017

Domu, pārliecības un reliģijas brīvība, kas nostiprināta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 9.pantā, ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatiem, un atteikums reģistrēt Rīgas Pastafariānisma draudzi reliģisko organizāciju reģistrā var novest pie šo brīvību pārkāpuma. Darba mērķis ir izpētīt, kādu Konvencijas 9.panta aizsardzību bauda Rīgas Pastafariānisma draudze un pastafariānisms kopumā un kādas ir domu un pārliecības brīvību nošķiršanas no reliģijas brīvības tiesiskās un praktiskās sekas. Pētījuma ietvaros tiek noskaidrots, kādi ir valsts pienākumi attiecībā pret Rīgas Pastafariānisma draudzi pārliecības un reliģijas brīvības ietvaros. Darba rezultātā autors secina, ka atteikums reģist…

A. L. Šlocera cīņa pret dzimtbūšanu: diplomdarbs

1937

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokols: mērķi, saturs, nozīme

2016

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 16.protokols ir daļa no pasākumiem, kas tiek veikti Konvencijas ilgtermiņa reformu kontekstā. Ar to paplašina Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) rekomendējošo jurisdikciju un ievieš jaunu mehānismu Konvencijas cilvēktiesību aizsardzības sistēmā, atbilstoši kuram šī protokola dalībvalstu pēdējo instanču tiesas un tribunāli varēs lūgt ECT sniegt rekomendējošu viedokli. Darbā autors atklāj Konvencijas 16.protokola mērķus, analizē un pēta protokola saturu. Tiek secināts, ka regulējums kaut gan nepilnīgs, ir apmierinošs. Darbā arī tiek izvērtēta protoko…

Eiropas vienotā viedokļa (European Consensus) jēdziens un problemātika Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā

2018

Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir būtisks uzdevums interpretēt Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātās vērtības atbilstoši mūsdienu apstākļiem un pārmaiņām Eiropas sabiedrībā. Viens no risinājumiem, kādā veidā ir iespējams nodrošināt tiesu prakses attīstību, izšķirot strīdus par politiski un morāli sensitīviem jautājumiem, ir Eiropas vienotā viedokļa jeb Eiropas konsensusa identificēšana un piemērošana. Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatē Eiropas konsensusa esamību, veidojot Eiropas Padomes dalībvalstu salīdzinošo normatīvo aktu un prakses analīzi, un izvērtējot, vai pastāv kopīgas tendences vai vienots pamats noteikta jautājuma risināšanā. Situācijā, kādā tiesa n…

Divu scenāriju prognoze par ES nodarbinātības mērķa sasniegšanu Baltijas valstīs un nodarbinātības līmeņi sievietēm un vīriešiem 2020.gadā

2017

Šis pētījums ir vērsts uz stratēģijas Eiropa 2020 valsts nodarbinātības līmeņa mērķiem Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izveidota nodarbinātības līmeņa prognoze, kas balstīta uz regresijām, kuru iegūtie koeficienti tiek izmantoti nodarbinātības vienādojumam. Šī prognoze tiek iegūta visām trim Baltijas valstīm un visu trīs valstu sieviešu un vīriešu nodarbinātībai. Prognozei pētījums piedāvā divus scenārijus: optimistisku un pesimistisku. Pētījuma rezultāti rāda, ka optimistiskā scenārijā visas valstis ne tikai izpilda, bet pat pārsniedz uzstādītos mērķus. Pesimistiskajā scenārijā nevienai no trim valstīm neizdodas sasniegt noteikto mērķi. Gan vīriešiem, gan sievietēm nodarbi…

Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecības

2018

Izstrādātā bakalaura darba tēma ir “Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecības”. Tā kā Baltkrievijā pastāv autoritārs režīms un tā robežojas ar Eiropas Savienības valstīm, kur augstu tiek vērtētas demokrātiskās vērtības un ir svarīgi saglabāt reģiona stabilitāti, darba mērķis ir izpētīt, kā Eiropas Savienības izstrādātā un īstenotā kaimiņattiecību politika ietekmē Baltkrievijas valsts attīstību demokrātijas virzienā. Darba teorētiskā analīze tiek balstīta uz demokratizācijas procesa teorijas analīzi, kā arī tika pētīta Eiropas Savienības un Baltkrievijas kaimiņattiecību politika un tās īstenotās programmas. Empīriskās daļas analīze balstās uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas veidotās…

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Eiropas centrālās bankas mijiedarbības juridiskie aspekti vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros.

2018

Maģistra darba mērķis ir noteikt Eiropas Centrālās Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mijiedarbības, it sevišķi kredītiestāžu licencēšanā, juridiskos aspektus, nepilnības mijiedarbības regulējumā un ar to saistītās problēmas Eiropas Banku savienības pirmā pīlārā darbības efektivitātē un finanšu stabilitātes nodrošināšanā. Īstenojot mērķi, tiek aprakstītas problēmas ar Vienotā uzraudzības mehānisma vairāku līmeņu lēmumu pieņemšanas kārtību, kredītiestāžu uzraudzību, ievērojot to dalījumu nozīmīgās un mazāk nozīmīgās kredītiestādēs, kredītiestāžu maksātnespējas atšķirīgajām definīcijām Eirozonas dalībvalstīs. Autors analīzē minēto problēmu cēloņus un norāda uz nepieciešamību veici…

Likviditātes vadības politika Eirosistēmā

2018

Tradicionālo monetārās politikas instrumentu izmantošana pierādījās nepietiekami efektīva globālās finanšu krīzes radīto ārkārtējo apstākļu uzlabošanai, tāpēc Eiropas Centrālā banka no 2007. gada sāka izmantot nestandarta monetārās politikas metodes, lai stabilizētu situāciju finanšu tirgos. No 2009. gada Eiropas Centrālā banka sāka izmantot aktīvu pirkšanas programmas funkcionalitātes nodrošināšanai noteiktos finanšu tirgus segmentos, monetārās politikas transmisijas veicināšanai, kopš 2015. gada ar mērķi veicināt ekonomisko aktivitāti un pacelt inflācijas līmeni līdz noteiktajam mērķim “tuvu, bet zem 2%” vidējā termiņā. Pētījuma mērķis ir, novērtējot ECB likviditātes vadības politiku, tās…

Indivīda brīvības atņemšanas tiesiskuma kritēriji Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē

2016

Konvencijas 5.pants paredz personas tiesības uz brīvību, vienlaikus norādot uz izņēmumiem, kuros personas brīvības atņemšana ir tiesiska. Darba mērķis ir konstatēt Konvencijas 5.panta apakšpunktu patieso tvērumu, kas tieši neizriet no Konvencijas teksta. Darba uzdevums ir analizēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, izdarot secinājumus par kritērijiem, kas jākonstatē katrā konkrētā situācijā, lai atzītu, ka personas brīvības atņemšana bijusi tiesiska, kā arī definējot tos Konvencijas 5.panta jēdzienus, kuru saturs ir neviennozīmīgs. Darba rezultātā tiek sniegtas atziņas par tiem Konvencijas 5.panta elementiem, kuru satura definēšana Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē izrādījusies visstrīd…