Search results for "Ekosistēma"

showing 10 items of 24 documents

Nobiru sadalīšanās intensitātes raksturojums ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu parauglaukumos Engures ezera dabas parkā

2019

Viens no klimata pārmaiņas izraisošajiem faktoriem ir CO2 emisiju daudzums. Nobiru sadalīšanās ir process, kura laikā tiek atbrīvots liels daudzums CO2. Literatūras apskatā aplūkota nobiru sadalīšanās procesa nozīme, norise, intensitāte un kā to ietekmē mikroorganismu darbība un vides faktori. Pētījumā analizēts, kā Engures dabas parkā divos dažādos biotopos (sausā priežu mežā un mitrā jauktu koku mežā) izveidotos parauglaukumos sadalās zaļās un rooibes tējas paciņas, kā atšķirības starp biotopiem un kā meteoroloģiskie faktori ietekmē nobiru sadalīšanās intensitāti. Darba autore pētījuma izstrādei izmantojusi Starptautiskā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla (ILTER) datus, kas iegūti TeaCo…

Vides zinātneEngures ezera dabas parks.oglekļa apritemeža ekosistēmasnobiru sadalīšanās
researchProduct

Augsnes makrofaunas struktūra Engures ezera ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu parauglaukumos

2019

Bakalaura darba pētījums veikts Engures ezera dabas parks apkārtnes teritorijā. Darbā tika aprakstīta augsnes makrofauna un pētīta augsnes makrofaunas struktūra dažādos biotopos, ilgtermiņa ekoloģisko pētījuma parauglaukumos, kas ir izvēlēti Horizon 2020 projekta ILTER “Integrated European Long-Term Ecosystem and socio-ecological Research Infrastructure” izstrādē. Bakalaura darbā ir iekļauta vispārīga informācija par augsnes biotu. Ir arī precīza informācija par augsnes makrofaunu., kura tika konstatēta parauglaukumos. Darbā ir apkopota ievāktās makrofaunas daudzveidība un tās blīvumus augsnē. Pētījumā ir salīdzināta makrofaunas struktūra sešos biotopos gan ar līdzīgām, gan atšķirīgām īpašī…

Vides zinātneEngures ezersAugsnes īpašībasEkosistēmaMakrofauna
researchProduct

Biogēno elementu akumulācija Baltijas jūras un Rīgas līča sedimentos

2022

Katru gadu Baltijas jūrā un Rīgas līcī ieplūst liels apjoms fosfora, slāpekļa un oglekļa. Šīs vielas ne tikai veicina eitrofikāciju un mirušo zonu izveidi, bet arī negatīvi ietekmē Baltijas jūras un Rīgas līča ekosistēmu. Ņemot vērā biogēno elementu slodžu apjomu ir būtiski sekot līdzi to akumulācijas tendencēm sedimentos, jo tas ir ļoti būtisks process elementu izņemšanai no ekosistēmas. Bakalaura darba izstrādes laikā iepriekš ievāktajiem Baltijas jūras un Rīgas līča sedimentu paraugiem tiek veiktas ķīmiskās analīzes un noteikts tajos esošais fosfora un slāpekļa daudzums. Sedimentu paraugi kopā tika ievākti no 19 stacijām, taču šajā darbā tiks analizēti un pētīti četru staciju paraugi. Di…

Vides zinātneelementu slodzesfosforsogleklisizņemšana no ekosistēmasslāpeklis
researchProduct

Priežu lāna zemsedzes veģetācijas uzskaites metodes analīze ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu parauglaukumā

2020

Maģistra darba pētījumā ir apkopoti un izanalizēti dati par zemsedzes veģetācijas sugu uzskaiti vecā priežu audzē pie Mazsalacas. Uzskaiti 1994, 1996 un 2006. gadā veica Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts. Galvenais darba mērķis ir noskaidrot, vai šāda zemsedzes veģetācijas sugu uzskaite ir izmantojama meža ekosistēmas ilgtermiņa pētījumos. Darbā izveidojot sugu sastopamības grafisko attēlojumu, kā arī sugu skaita un projektīvā seguma izmaiņu novērtējumu, var skaidri novērot visu šo parametru mainību no 1994. gada līdz 2006. gadam.

Vides zinātnemeža veģetācijameža ekosistēmameža zemsedzeveģetācijas uzskaiteveģetācijas segums
researchProduct

Paaugas un pameža attīstība priežu mežu ekosistēmās Rīgas mežaparkos

2017

Maģistra darba mērķis ir prognozēt iespējamo priežu mežu ekosistēmu attīstību Rīgas pilsētas meža parkos un izstrādāt risinājumus priežu ekosistēmu saglabāšanai. Maģistra darba ietvaros tika veikta Biķernieku, Juglas un Šmerļa meža parku pameža, paaugas un nedzīvās zemsegas inventarizācija. Tika vērtēta pameža un paaugas biezība, iegūtie rezultāti attēloti kartēs, kurās parādītas valdošās sugas un attiecīgais biezums katrā nogabala vietā. Pētījumā mērīts nedzīvās zemsegas biezums, lai meklētu sakarību starp pamežu, paaugu, nobiru slāni un parastās priedes (Pinus sylvestris L.) atjaunošanās spēju. Tika apskatītas un analizētas pilsētu mežu apsaimniekošanas metodes un veiktās saimniecības dar…

Vides zinātnepriežu ekosistēmadabiskā atjaunošanāsmeža parkspilsētu mežirekreācija
researchProduct

Starptautiska jaunuzņēmumu akceleratora izveide Latvijā ārzemju jaunuzņēmumu piesaistei

2019

Diplomdarba tēma ir „Starptautiska jaunuzņēmumu akceleratora izveide Latvijā ārzemju jaunuzņēmumu piesaistei”. Diplomdarba mērķis ir izvērtēt Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, nepieciešamību pēc starptautiska jaunuzņēmumu akceleratora kā ārzemju jaunuzņēmumu piesaistes insturments, kā arī izstrādāt ekonomiski pamatotu potenciālā akceleratora modeli ārzemju jaunuzņēmumu piesaistei. Diplomdarbs ir rakstīts latviešu valodā, darba apjoms ir 83 lpp, satur 10 tabulas, 6 pielikumus, 56 literatūras avotus.

akceleratorsuzņēmējdarbībaEkonomikaekosistēmajaunuzņēmumiinovācijas
researchProduct

Moricsalas augsnes un to izplatības likumsakarības

2015

Maģistra darba literatūras apskata sadaļā ir apzināta platlapju mežu izplatība Latvijā un Moricsalā, kā arī augšņu veidošanās procesu ietekmējošie faktori mežu augsnēs. Darba mērķis ir raksturot Moricsalas mežu augsnes un to fizikāli ķīmiskās īpašības. Pētījuma ietvaros ar statistiskām metodēm ir noskaidrotas galvenās ķīmisko un fizikālo īpašību atšķirības starp Latvijas augšņu klasifikācijas un starptautiskās FAO WRB augšņu klasifikācijas augšņu pamatgrupām, meža tipiem un dominējošām sugām. Augstā meža augšņu daudzveidība Moricsalā liecina par augšņu veidošanās procesu (organisko vielu akumulācija, podzolēšanās, lesivēšanās un glejošanās) atšķirīgajām telpiskajām izpausmēm, ko nosaka augs…

augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašībasVides zinātnetelpiskā izplatībameža ekosistēmasmeža augsnes
researchProduct

Rīgas jūras līča barības tīkla simulācija, izmantojot Ecopath with Ecosim modelēšanas pieeju: iespējamie nākotnes scenāriji

2022

Pētījumā veikta Rīgas jūras līča barības tīkla modeļa izveide izmantojot pasaulē plaši atzītu Ecopath with Ecosim pieeju. Balstoties uz izveidoto modeli, apskatīta iespējamo nākotnes klimata un barības vielu ieplūdes Baltijas jūrā scenāriju ietekme uz Rīgas jūras līča barības tīklu. Modeļa izstrādē ietilpst divi posmi. Pirmajā posmā tiek veidots statisks Ecopath barības tīkla modelis, kas raksturo visas izvēlētās barības tīkla komponentes un mijiedarbību starp tām noteiktā laika periodā, pētījumā periodu izvēloties no 2000. līdz 2004. gadam. Šim mērķim apkopoti pieejamie populāciju biomasu dati par Rīgas jūras līča barības tīkla komponentēm, literatūras avotos iegūta informāciju par citiem …

barības tīklu modelēšanaekosistēmas pieejaRīgas jūras līcisEcopath with EcosimBioloģija
researchProduct

Latvijas izglītības uzņēmējdarbības ekosistēmas analīze un tās attīstības iespējas

2022

Maģistra darba “Latvijas izglītības uzņēmējdarbības ekosistēmas analīze un tās attīstības iespējas” mērķis ir izstrādāt ieteikumus Latvijas Izglītības uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai. Mērķa sasniegšanai veikts pētījums par izglītības uzņēmējdarbības ekosistēmas teorētiskajiem aspektiem, aplūkoti labās prakses piemēri Baltijas jūras reģiona valstīs, definēts jēdziens “izglītības nozares produkts”. Empīriskajā pētījumā veikta normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu analīze, veiktas intervijas ar izglītības nozares ekspertiem, konstatējot aktuālo situāciju izglītības uzņēmējdarbības ekosistēmas kontekstā. Maģistra darba pētījuma rezultāti apstiprina pētījuma sākumā izvirzīto hi…

izglītības nozares produktsizglītības uzņēmējdarbības ekosistēmaizglītības uzņēmējdarbībaIzglītības zinātnesatbalsts izglītības uzņēmējdarbībai
researchProduct

Dendroloģisko parametru un mēslojuma ietekme uz veģetāciju kokaugu stādījumā lauksaimniecības zemē un tās sniegtie ekosistēmu pakalpojumi

2020

Krēsliņa V. Mēslojuma ietekme uz dendroloģiskajiem parametriem, veģetāciju un ekosistēmu pakalpojumiem ātraudzīgo kokaugu stādījumā lauksaimniecības zemē. Pētījuma mērķi bija noskaidrot, kā mēslojums (notekūdeņu dūņas un pelni) ietekmē bērzu un baltalkšņu augstumu un caurmēru, veģetāciju un ekosistēmu pakalpojumus ātraudzīgo koku stādījumā. Stādījums ierīkots 2011. gadā Skrīveru novadā “Pardenčos”. Koki stādīti četros blokos, katrā no tiem ierīkoti kontroles un ar pelniem vai notekūdeņu dūņām mēsloti parauglaukumi. Veikta veģetācijas uzskaite eksperimentālajā stādījumā un noskaidrots kā lakstaugu sugu sastāvs atšķiras bērzu un baltalkšņu stādījumos. Dati ievākti laikā no trešā līdz septītaj…

lauksaimniecības zemeveģetācijaekosistēmas pakalpojumiBioloģijaātraudzīgie koki
researchProduct