Search results for "Erozija"
showing 9 items of 19 documents
Jūras krasta erozija Šķēdes apkaimē
2017
Bakalaura darbā “Jūras krasta erozija Šķēdes apkaimē” ir veikta zinātniskās literatūras analīze par Baltijas jūras krasta attīstību, to ietekmējošiem faktoriem un jūras krastu klasifikāciju Latvijā. Darbā tiek sīkāk apskatīts deviņus km garais krasta posms no Karostas, agrākās dzelzceļa stacijas “Gvardejskaja” līdz armijas mācību poligonam Šķēde. Krasta posmā tiek pētīta Liepājas ostas hidrotehnisko būvju izraisīta pastiprināta pamatkrasta erozija, kas apdraud Liepājas notekūdens attīrīšanas iekārtu kompleksu. Pētījumā ir veikta dažādu vecuma kartogrāfiskā materiāla salīdzināšana un analīze no pētamās teritorijas, kā arī veikta krasta nogāzes šķērsprofilu nivelēšana un nivelēšanas profilos …
Rekreācijas ietekmes izvērtējums Saulkrastu pludmalē un primārajās kāpās
2021
Daba ir neatņemama apkārtējās vides sastāvdaļa un vislabākais veids kā to saglabāt un izbaudīt ir rekreācija. Taču pārmērīga vides izmantošana rekreācijai var arī dabai kaitēt. Pēc veiktajiem pētījumiem tiek analizēta un aprakstīta rekreācijas ietekme Saulkrastos – krasta iecirkni pie “Rūķīšiem”, ko negatīvi ietekmē antropogēnā slodze. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot rekreācijas radīto traucējumu ietekmi Saulkrastu pludmales teritorijā un primārajās kāpās. Izmantojot zinātniskos rakstus par tēmu tiek dots ieskats Latvijas un Saulkrastu piekrastē notiekošajos procesos un biotopos. Autore pētī piekrastes profila izmaiņas konkrētā krasta iecirknī, balstoties uz veģetācijas un krasta šķērs…
Krasta erozijas ierobežošana ar kārklu stādījumiem pludmalē – Bigauņciema piemērs
2017
Bakalaura darbs ir veltīts krasta attīstības procesiem, krasta aizsardzībai un īpaši kārklu stādījumiem pludmalē. Pētījuma mērķis ir izvērtēt kārklu stādījumu smilts akumulācijas efektivitāti eolos un vilņošanās procesos. Pētījumā tika veikta pludmales šķērsprofilu nivelēšana Bigauņciemā, kā arī apkopoti iepriekšējos gados iegūtie dati. Rīgas līča Bigauņciema krasta iecirknis ir kārklu stādījumu efektivitātes izvērtēšanas modeļteritorija kopš 2013. gada.
„Zaļo” krasta preterozijas risinājumu modeļteritorijas Lapmežciemā, Plieņciemā un Ķesterciemā
2015
Bakalaura darbs ir veltīts jūras krasta procesiem, krastu attīstībai, izmantošanai un aizsardzībai, īpašu uzmanību pievēršot „zaļajiem” preterozijas risinājumiem. Darba mērķis ir novērtēt „zaļo” krasta preterozijas pasākumu pielietošanas efektivitāti Plieņciemā, Lapmežciemā un Ķesterciemā. Pētījuma ietvaros, izmantojot krasta šķērsprofilu nivelēšanā iegūtos datus, tika noteiktas krasta zonas virsūdens daļas reljefa izmaiņas kārklu stādījumu un sētiņu tiešā tuvumā. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, tika novērtēta šo preterozijas būvju eolās akumulācijas veicināšanas efektivitāte un cita iespējamā ietekme novērojumu periodā.
Matemātiskās morfoloģijas operatoru pamatīpasību izpēte
2021
Darbā tiek pētītas klasiskas matemātiskās morfoloģijas pamatoperatoru – dilācijas, erozijas, slēgšanas un atvēršanas svarīgākās īpašības un šo operatoru mijiedarbība. Speciālu uzmanību mēs pievēršam operatoru savstarpējai dualitātei un Galuā saiknei starp operatoriem. Liela daļa no darbā iekļautiem rezultātiem ir zināmi, tomēr mums pieejamajā literatūrā tie ir doti bez pieradījuma. Savukārt, šajā darbā visiem apgalvojumiem mēs sniedzam detalizētus oriģinālus pieradījumus. Iegūtie rezultāti ir ilustrēti ar vizuāliem attēliem, kuri ir iegūti ar python programmas palīdzību. Darba pēdējā daļā mēs pievēršamies morfoloģisku operatoru topoloģiskai interpretācijai.
Aerolāzerskenēšanas datu izmantošana lineārās erozijas formu identificēšanā un to ģeogrāfiskā izvietojuma analīzē Gaujas Nacionālā parka teritorijā
2015
Maģistra darba tēma ir aerolāzerskenēšanas datu izmantošana lineārā erozijas tīkla identificēšanā un ģeogrāfiskā izvietojuma analīzē Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Darba mērķis ir veikt lineārās erozijas formu identificēšanu un to ģeogrāfiskā izvietojuma analīzi Gaujas Nacionālā parka teritorijā, izmantojot aerolāzerskenēšanas datus un to apstrādes iespējas ĢIS vidē. Darba pirmajā nodaļā sniegts literatūras ieskats par gravu eroziju tipiem un to veidošanos. Otrā nodaļā apkopota literatūra par pētījuma teritoriju. Trešajā nodaļā izklāstītas metodes, bet ceturtajā nodaļā apkopoti rezultāti. Analizējot aerolāzerskenēšanas datu analīzi iegūtie rezultāti parāda, ka gravu blīvums Gaujas Nacio…
Kāpu stādīšanas metodes piemērotība un pielietojums Latvijas piekrastē pēc Bigauņciema piemēra
2019
Bakalaura darba tēmas aktualitātes pamatā ir jautājums, kā nodrošināt Latvijas dabai tik nozīmīgās dabas teritorijas – jūras piekrastes aizsardzību, saglabājot gan tai raksturīgo dabas daudzveidību, gan rekreācijas vērtību, paralēli mazinot erozijas ietekmi. Darbā ir pētīta un apkopota zinātniskā literatūra par Baltijas jūras Latvijas krastu dinamiskajiem procesiem, primāro kāpu attīstību un “zaļajiem” krasta preterozijas pasākumiem. Pētījuma ietvaros darba autore veica Bigauņciema modeļteritorijas krasta nogāzes virsūdens daļas šķērsprofilu nivelēšanu, iepriekšējo gadu nivelēšanas datu interpretāciju un tālizpētes materiālu analīzi par krasta iecirkņa ūdenslīnijas izmaiņām 30 gadu griezumā…
Svētes baseina upju ieleju tīkla veidošanās un attīstība Vēlā Vislas apledojuma un holocēna laikā
2019
Maģistra darbā veikta Zemgales ledus ezerā un Baltijas ledus ezerā ieplūstošo upju ieleju morfoloģiska analīze ar mērķi izmantot ieleju morfoloģiskos elementus krasta sprostezeru krasta līniju identificēšanā. Pētījuma teritorijas, kas aptver Zemgales līdzenuma DR daļu starp Lielupes un Bērzes upju ielejām, ģeoloģiskie un paleoklimatiskie apstākļi nosaka, ka sprostezeru krasta līniju indikatoru veidošanās un saglabāšanās iespējas ir zemas. Tā dēļ paleorekonstrukcijas veidošanās izmantotas labāk saglabājušās distālās liecības – terasētās upju ielejas. Darbā pirmoreiz detāli analizēta mūsdienu Svētes dabīgā sateces baseina terasēto upju ieleju posmu morfoloģija un rekonstruēta hidrogrāfiskā tī…