Search results for "Filozofija"
showing 10 items of 463 documents
Mākslas divas nāves: G.V.Hēgeļa un A.S.Danto filosofijā.
2011
Jautājums par mākslas nāvi kļuva aktuāls līdz ar Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa estētikas lekcijām, savukārt, modernajā pasaule vislielāko ažiotāžu par šo jautājumu ir radījis Arturs Danto. Ko nozīmē „mākslas nāve”? Vai varbūt tas tomēr ir tikai „mākslas gals”? Kādu pienesumu izpratnei par mākslas nāvi sniedz Eiropas un ASV tradīciju pretmeti, II Pasaules karš, kā izprotama Dišāna radošā darbība un personība? Kas ir Jaunie Britu mākslinieki? Un kā tas viss ir sasaistāms ar „glezniecības nāvi”? Mana pētījuma mērķis ir izprast, vai Hēgeļa izteikums ir radījis pavērsienu filozofiskajā domā, vai tomēr ar „mākslas nāvi” mēs saskaramies atsevišķi katra no autoriem darbos – gan literārajos, gan m…
Nīčes ideju atbalsis A. Niedras un J. Poruka daiļradē
2007
Andrievs Niedra (1871.-1942.) – teologs, rakstnieks, dzejnieks, politisks darbinieks. Viņa cilvēka ideāls iemieso Nīčes pārcilvēka ideju. Nīčes filozofija un paustie uzskati ietekmējuši Niedras garīgo pasauli un viņa daiļdarbu personāžu psiholoģisko zīmējumu. Nīče viņu saistīja ar brīva un stipra cilvēka manifestāciju, ar brīva cilvēka, lepna vientuļnieka un pūļa pretstatījumu, ar attieksmi pret jauno un veco laiku. Jānis Poruks (1871.-1911.) līdzās Niedram ir latviešu jaunromantikas izveidotājs. Poruka personībā un dzīvē redzama īpatna divdabība, dvēseles, domas līdzsvara trūkums. Poruks runā par dvēseles cīnītājiem - cilvēka gars un inteliģence ir kas augstāks un vērtīgāks par rupjo fizis…
Neiesaistītās patības koncepcijas kritika Alasdēra Makintaira filosofijā
2014
Šajā maģistra darbā tiek pētīta un analizēta neiesaistītās patības koncepcijas kritika, kuru savā filosofijā attīsta mūsdienu filosofs Alasdērs Makintairs. Darba pirmā nodaļa ir veltīta, lai izskaidrotu neiesaistītās patības koncepciju kā liberālisma filosofijai raksturīgu izpratni par patību. Kā liberālisma tradīcijas piemēri, kuri šo koncepciju artikulē savos darbos, tiek apskatīti Džons Loks, Imanuels Kants un Džons Roulzs. Otrā nodaļa ir veltīta Makintaira kritikas izklāstam, tiek parādīta viņa izpratne par cilvēku kā sociāli iesaistītu būtni un iemesli, kāpēc Makintairs savu izpratni uzskata par pārāku iepretim liberālajai. Trešajā nodaļā tiek veikts Makintaira argumentu kritisks izvēr…
Presuppozīcijas jēdziens Roberta Stalnakera filozofijā.
2011
Bakalaura darbā „Presuppozīcijas jēdziens Roberta Stalnakera filozofijā” salīdzināta semantiskā un pragmatiskā presuppozīciju analīze. Pirmajā nodaļā tiek sniegts ieskats presuppozīcijas jēdziena definīcijās un aprakstos, ko sniedz valodas filozofi- Dīdra Vilsone, Lauri Kartunens, Irēne Heima un Deivids Luiss. Otrā nodaļa sastāv no Roberta Stalnakera filozofijas vispārēja apskata. Tiek aprakstīti jēdzieni, kas ir nozīmīgi Stalnakera pragmatiskās presuppozīcijas izpratnei- iespējamo pasauļu teorija, propozīcijas, pragmatikas un semantikas nošķīrums. Darba trešā nodaļa sastāv no Roberta Stalnakera ieviestā pragmatiskās presuppozīcijas jēdziena apskata. Saskaņā ar pragmatisko konceptu, presupp…
Apziņa: vai nereducējams, fizikāls fenomens? Džona Serla apziņas koncepcijas analīze un kritika
2010
Šis maģistra darbs ir kritisks Džona Serla (John Searle) piedāvātās psihes-ķermeņa problēmas risinājuma izvērtējums. Viņa skaidrojumā apziņa ir vienlaicīgi gan pilnībā mentāls, gan pilnībā fizikāls fenomens, turklāt šim skaidrojumam izdodas veiksmīgi izvairīties no duālisma – mūsdienu psihes filozofu bieda. Darba sākumā tiek aprakstīta Serla pozīcija, kas pēc tam tiek izvērtēta no divu citu pozīciju – Pola Čērčlenda (Paul Churchland) neiron-skaitļojošās un Deivida Čalmersa (David Chalmers) ¬īpašību duālisma – perspektīvām. Darba pēdējo daļu veido Serla pozīcijas centrālo konceptu kritika. Nobeigumā tiek piedāvāts veids, kā šo pozīciju uzlabot. Šajā daļā tiek izmantoti argumenti no Džeigvona…
Dvēsele un Racionalitāte Zigmunda Freida darbos
2015
Bakalaura darbā „Dvēsele un racionalitāte Zigmunda Freida darbos” ir aplūkota Freida dvēseles koncepcija, kas ir iekļauta Freida psihoanalīzē. Tika aplūkots dvēseles racionālais aspekts un Freida mācības racionālais aspekts. Bakalaura darbs ir iedalīts trijās galvenajās daļās. Šajā pētījumā, par pamatu tika ņemti 7 Freida darbi. Atslēgvārdi: dvēsele, apziņa, bezapziņa, priekšapziņa, „Es”, „Tas”, „Virs- Es”, izstumšana, racionalitāte, racionalizācija.
Indivīda autonomijas robežas liberālisma un komunitārisma teorētiķu diskusijās.
2008
Maģistra darbā „Indivīda autonomijas robežas liberālisma un komunitārisma teorētiķu diskusijās” aplūkota diskusija politiskajā filozofijā 20. gs. 80. – 90. gados, kurā viens no nozīmīgākajiem jautājumiem bija subjekta dabas izpratne. Darba uzmanības centrā ir komunitārista Maikla Sendela iebildumi pret Džona Rolsa darbā „Taisnīguma teorija” ietverto indivīda izpratni, kas izceļ cilvēka autonomijas nozīmi, un komunitārista Čārlza Teilora liberālisma kritika. Tāpat aplūkots komunitārista Maikla Volzera piedāvājums liberālisma doktrīnas trūkumu novēršanai, izmantojot sociāli iesaistīta subjekta koncepciju. Darbā secināts, ka komunitāristi, uzsverot indivīda saikni ar sociālo vidi, palīdz koriģ…
Laika pieredzējuma problēma: Augustīns un Bergsons
2012
Galvenā darbā aplūkotā problēma ir indivīda eksistences pašizpratne laika piedzīvošanas procesā. Tā mērķis ir pārbaudīt darba autora izvirzītās hipotēzes pamatotību par cilvēka nespēju pieredzēt laiku kā vienotu fenomenu un no šī apstākļa izrietošo duālisma problēmu. Tomēr par hipotēzes apstiprināšanu vai apgāšanu vēl būtiskāki ir atzinumi, kas radušies tās pārbaudes procesā. Nozīmīgi ir skatīt laiku saistībā ar cilvēka eksistences problemātiku, tādēļ laiks darbā tiek analizēts kā metafiziska kategorija, līdz ar to atklājot cilvēcisko laika pieredzi – ilgstamību un atmiņas lomu tās konstituēšanā. Par darba teorētisko pamatu galvenokārt izmantota Augustīna, Anrī Bergsona un Plotīna filozofij…
M. Minska un J. Fodora modulārā pieeja psihes un mākslīgā intelekta izpētē
2012
Bakalaura darbā “M. Minska un D. Fodora modulārā pieeja psihes un mākslīgā intelekta izpētē” ir aplūkota psihe kā modulara struktūra. Darba mēŗkis ir noskaidrot tās funkcionēšanas pamatnosacījumus, kā arī noskaidrot mākslīgā intelekta izvedes potenciālu šīs teorijas ietvaros. Pirmajā darba daļā tiek sniegts ieskats Marvina Minska uzskatos, detalizētāk pievēršoties domāšanas un atmiņas aspektiem. Otrajā darba daļā tiek izklāstīti Džerija Fodora modulārās pieejas principi. Tiek aprakstīti jēdzieni, kas ir nozīmīgi autora izpratnei – daļējā modularitāte, centrālā sistēma, informacionāla ierobežotība, skaitļojamība. Darbs tiek noslēgts ar nodaļu par zināšanu reprezentāciju, kurā detalizētāk tie…
Cilvēka dabas izpratne Platona audzināšanas teorijā.
2008
Darba mērķis ir aplūkot Platona pārdomas par cilvēka dabu/dvēseli ieveidojošiem aspektiem un vienlaicīgu kultūras vides formāciju, galvenokārt izsekojot Platona argumentācijai dialogā „Valsts”. Audzināšanas teorijas ietvaros jāizdala vairāki būtiski secinājumi: (i) Skaistā un Labā idejas veido dialektisku vienību, kas paredz, ka, iemīlot skaisto, bērnā rodas tieksme pēc labā; (ii) mimēzes koncepta izstrāde norāda uz diviem mimēzes aspektiem – atdarināšana kā dzejdaru veikums, imitācija kā cilvēka dabas psiholoģiska nepieciešamība; (iii) mimētiskā mākslas darbā iekļautās zināšanas ir tikai šķietamība; kā arī (iv) kultūra rodas dvēseles iekārtas izpausmes rezultātā, savukārt (v) cilvēka daba …