Search results for "Filozofija"
showing 10 items of 463 documents
Reproduktīvās klonēšanas ētiskie aspekti.
2011
Reproduktīvā klonēšana ir viena no jaunākajām zinātnes inovācijām. Klonēšanas būtība ir radīt kādas būtnes ģenētiski identisku indivīdu. Klonēšana ir specifiska reproduktīvā metode, tādēļ tā ir izraisījusi ievērojamu skaitu ētikas jautājumu un radījusi morālās problēmas. Kā sava darba mērķi esmu izvirzījusi noskaidrot, šīs tehnoloģijas specifiku, apzināt tās izraisīto problēmu loku, kā arī izpētīt, kā klonēšanu vērtē citas ar sabiedrību saistītās nozares, piemēram, medicīna un reliģija. Visbeidzot, izvērtējot tās saistību ar citām ētikas problēmām, nonākt pie jautājuma iespējamā nākotnes aplūkojuma. Rezumējot izdarīto, jāsecina, ka klonēšana liek pārvērtēt ne tikai tādus jautājumus kā cilvē…
Mākslas politika fotogrāfijā (Valters Benjamins).
2011
Darba mērķis ir noskaidrot, cik lielu politisko potenciālu fotogrāfijai piedēvē vācu domātājs Valters Benjamins un kā, balstoties uz viņa paustajām idejām, iespējams analizēt valdošās varas un sievietes attēlojuma kritiku dadaisma, sirreālisma un postmodernisma fotomākslā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, pamatā tiek analizēti divi Benjamina darbi – „Mākslasdarbs tā tehniskās reproducējamības laikmetā” un „Īsa fotogrāfijas vēsture”. Pētījumā pirmajā daļā tiek iezīmētas fotogrāfijas attiecības ar modernitāti un vizuālo mākslu, tāpat tiek skaidrota fotogrāfijas loma Benjamina aicinājumā vērsties pret fašismu un tās saistība ar plašākām pārmaiņām sabiedrībā. Otrajā un trešajā daļā tiek sniegti p…
Kritiskās domāšanas izpratne pragmatisma izglītības filozofijā
2012
Darbā „Kritiskās domāšanas izpratne pragmatisma izglītības filozofijā” tiek risināts jautājums par kritiskās domāšanas attīstību – tās ģenēzi apgaismības laikmetā un nozīmi pragmatiķu filozofijā, kura aktualitāti nezaudē arī 21. gadsimtā. To apliecina pāris minētie piemēri, kas atspoguļo kritiskās domāšanas metožu trūkumu izglītības sistēmā. Būtiska darba daļa ir otrajā nodaļā aplūkotās Džona Djūija idejas par izglītības filozofijas attīstību. Tieši Džons Djūijs uzskatāms par kritiskās domāšanas koncepta ieviesēju pragmatisma filozofijā. Turklāt tiek secināts, ka viņa idejas joprojām ir aktuāls.
Kategoriālas orientācijas un koncepti domāšanas procesā D. Deividsona un D. Deneta koncepciju kontekstā
2014
Maģistra darbs aplūko kategoriālās shēmas un konceptus Daniela Deneta un Donalda Deividsona filosofiskās koncepcijās, kā arī konceptu un kategoriālo shēmu ontoloģisko aspektu, un to izpratni dažādo filosofisko teoriju ietvaros. Runājot par konceptuālajām shēmām, D. Deividsons liek uzsvaru uz labvēlības principu, jo tas ir pamatā komunikācijas iespējamībai starp dažādu konceptuālu shēmu pārstavjiem. D. Denets apgalvo, ka cilvēka prāts ir kultūras veidols, un tikai ietekmējoties no kultūras, veidojas cilvēka prāts. Prāts un sapratne, pēc Deneta domām, nav vienkārši empīrisko datu kopums, bet spēja sniegt adekvātas atbildes reākcijas dažādos apstakļos, izvēlējoties visracionālako atbildes reak…
Prāta un ticības attiecības Akvīnas Toma filozofijā: Dieva esamības pierādījumi un to mūsdienu versijas
2010
Mana darba nosaukums ir „Prāta un ticības attiecības Akvīnas Toma filozofijā: Dieva eksistences pierādījumi un to mūsdienu versijas”. Vadoties pēc Akvīnas Toma uzskatiem, Dieva eksistenci ir iespējams pierādīt ar prāta palīdzību, taču arī ticība šeit ir neiztrūkstoša. Saistība starp prātu un ticību ir īpaši svarīgs jautājums Akvīnieša filozofijā, tomēr šis jautājums nevar tiks skatīts bez Dieva eksistences pierādījuma. Zināmākais ir Akvīnas Toma piecu ceļu Dieva pierādījums, tāpēc šajā darbā tas tiek īpaši uzsvērts. Šis pierādījums ir saistīts ar ontoloģisko pierādījumu, kam ir sena vēsture, tāpēc apskatīts tiek arī kalām pierādījums, kurš tiek izmantots islāma tradīcijā. Kenterberijas Anse…
Brīvības izpratne hellēnisma filozofijā
2006
Brīvība ir viena no galvenajām vērtībām hellēnisma filozofijā un, iespējams, filozofijā kopumā. Tomēr laika gaitā tā tiek saprasta ļoti atšķirīgi. Hellēnisma filozofija piedāvā jaunu brīvības izpratni, taču joprojām antīkās tradīcijas ietvaros. Brīvība parādās kā iekšēja individuāla atbildība par savu rīcību un dzīve saskaņā ar dabu. Šajā darbā tiek skatīta brīvības izpratne katras hellēnisma filozofiskās skolas mācības kontekstā.
Stoiķu determinisma un cilvēka kauzālās autonomijas savienojamības problēma cilvēka darbības traktējumā.
2011
Šajā bakalaura darbā tiek analizēta stoiķu determinisma un cilvēka kauzālās autonomijas savienojamības problēma. Tiek aplūkoti agrīno stoiķu priekšstati par likteni – universālo kauzāli-teleoloģisko determinismu, cēlonību un cilvēka un viņa darbības vietu stoiķu kosmosā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta jautājumam par to, vai stoiķu determinētajā kosmosā, kurā valda nepieciešamība, ir iespējama cilvēka kā darbības subjekta autonomija. Stoiķu mēģinājums apvienot visa kosmosā notiekošā kauzālās determinētības ideju ar cilvēka brīvības ideju tiek salīdzināts ar mūsdienu kompatibilistu pieejām determinisma un gribas brīvības savienojamības problēmas risinājumā. Atslēgas vārdi: agrīnais stoicisms…
Sajūtu kritikas salīdzinājums L.A.Senekas „Vēstules Lucīlijam par ētiku” un F. Šillera „Vēstules par estētisko audzināšanu”.
2011
Darbā pētīts sajūtu kritiskais izvērtējums divos darbos – Lūcija Annēja Senekas “Vēstules Lucīlijam par ētiku” un Frīdriha Šillera “Vēstules par cilvēka estētisko audzināšanu”, konkrētie darbi izvēlēti gan tajos pausto ideju radniecības dēļ, gan arī pievēršot uzmanību to līdzīgajam formātam. Par sajūtu izvērtējuma mērķi plašākā kontekstā tiek nosaukta vēlme parādīt ētikas un estētikas, kā cilvēciskās esamības augstāku pakāpju, iespējamību, tādā nozīmē, ka neviena no šīm nozarēm nevar attīstīties neatkarīgi no sajūtām, tomēr arī tīri sensibli uztvērumi nevarētu būt tas, kas veido morāles un skaistuma pamatus.
The Meaning and Possibility of Conversion in Pierre Hadot's philosophical Quest.
2011
Maģistra darba tēma ir „Konversijas nozīme un iespējamība Pjēra Ado filosofiskajos meklējumos”. Pjērs Ado (1922 – 2010) ir mūsdienu franču filosofs un intelektuāls vēsturnieks. Darbā ar antīkajiem tekstiem filosofs atduras pret to savdabību un nesistemātiskumu, kas viņu aizved līdz pārdomām par filosofiju, kas ir nevis teorija vai abstrakta sistēma, bet gan uz progresu vērsta eksistenciāla pieredze jeb dzīvesmāksla. Ado interesē filozofija, kā savas individuālās dzīves konversija, no viedokļa izmaiņas līdz pat pilnīgai sevis, pasaules un savas klātbūtnes pasaulē redzējuma transformācijai. Šī virzība ir vērsta no Es, kas ir nepamatotu baiļu, raižu un kaislību nomākts, uz transcendentālo Es, …
V.Solovjova Lasījumi par Dievcilvēci kā atbilde uz F.Nīčes izaicinājumu darbos Tā runāja Zaratustra un Antikrists.
2008
Bakalaura darbs „V. Solovjova „Lasījumi par Dievcilvēci” kā atbilde uz F. V. Nīčes izaicinājumu darbos „Tā runāja Zaratustra” un „Antikrists”” ir veltīts Solovjova un Nīčes uzskatu analīzei. Tas sastāv no divām lielām nodaļām un katrā iekļautām pa divām apakšnodaļām, no kurām pēdējās atkal ir ievietotas pa divām iekšējām nodaļām, un ir ietverts 48 lappusēs. Tika izmantoti 29 literatūras avoti. Pirmajā nodaļā ieskicēju F. V. Nīčes iracionālo nostāju un to skarošās idejas par imorālismu un Pārcilvēku, kuras ir aprakstītas filozofa divos viņa slavenākajos darbos. („Tā runāja Zaratustra” un „Antikrists”) Otrajā nodaļā mēģināju, skatot V. Solovjova uzskatus un koncepciju par Dievcilvēku domātāja…